Speciālisti

Oftalmologs jeb acu ārsts ir specializējies acu slimību un redzes traucējumu noteikšanā, ārstēšanā un profilaksē.

Oftalmologa konsultāciju nepieciešams ieplānot:

• Bērniem:
  • līdz gada vecumam
  • profilaktiskās apskates 3 un 6 gadu vecumā
  • ja tiek novērotas izmaiņas acu un redzes attīstībā.
• Pieaugušajiem:
  • reizi 1- 3 gados ir obligāta redzes pārbaude
  • 1 reizi gadā – ieteicams pēc 40 gadu vecuma
  • ja tā norādījis ārsts
  • saskaņā ar ārstēšanas plānu.

Oftalmologs jāapmeklē nekavējoties (akūta vizīte), ja ir:

• piepešs redzes zudums
• pastiprināta acu asarošana
• neizprotamas sāpes acīs
• pēkšņa acu miglošanās
• acīs dzirksteļo un pēc tam parādās tumšs plankums
• acīs izteikta sausuma, graušanas sajūta
• redzams izteikts asinsvadu tīklojums acīs un tās ir sarkanas.

Lai vizīte pie acu ārsta būtu pilnvērtīga, nepieciešams paņemt līdzi:

• iepriekš veikto acu operāciju vai manipulāciju izraksti
• ikdienā valkājamās brilles
• ja ikdienā nēsājat kontaktlēcas- konteiners un kontaktlēcu kopšanas šķīdums, kur tās ievietot.

Kas tiek veikts pirmreizējā vizītē pie oftalmologa un kas ir iekļauts vizītes cenā?

• pārbauda redzes asumu;
• novērtē labāko iespējamo redzes asumu tālumā;
• pārbauda acs iekšējo spiedienu un izmēra radzenes biezumu;
• izmeklē ar mikroskopu acu priekšējo daļu;
• veic tiešo un netiešo oftalmoskopiju;
• ja nepieciešams, nozīmē papildus izmeklējumus, manipulācijas, analīzes un citu speciālistu konsultācijas;
• nosaka diagnozi un nepieciešamo ārstēšanu.

Vizītes laikā vai pēc iepriekšēja pieraksta pēc nepieciešamības iespējams veikt sekojošus papildus izmeklējumus saskaņā ar cenrādi:

• noteikt redzes lauku ar mūsdienīgu digitālo perimetru;
• veikt acs optiski koherento tomogrāfiju (OCT);
• veikt fundus fotogrāfiju;
• noteikt krāsu redzi;
• objektīvi novērtēt kontrastjutību.

Vai acu ārsts izrakstīs briļļu recepti?

Vienkāršākai refrakcijas korekcijai briļļu recepte var tikt izrakstīta arī oftalmologa vizītes laikā.

Astigmātisko, pretnoguruma, multifokālo, prizmatisko un citu sarežģīto korekciju izrakstīšanai nepieciešama padziļināta redzes funkciju un subjektīvās korekcijas izvērtēšana, kas nav paredzēta acu ārsta konsultācijas laikā. Tādā gadījumā briļļu receptes izrakstīšanai oftalmologs rekomendēs optometrista konsultāciju, kas arī ir pieejama Medicīnas centra ARS acu kabinetā.

Briļļu recepte tiek izrakstīta saskaņā ar cenrādi.

Ievēro: Lai varētu izmeklēt acis, apskates laikā lieto pilienus, kas paplašina acu zīlīti. Tie var samazināt redzes asumu līdz pat 4 stundām, tāpēc pacientam savlaicīgi jārēķinās, ka šajā laika posmā var būt apgrūtinātas redzes funkcijas, kas varētu kavēt vadīt automašīnu, lasīt, rakstīt, veikt nopietnus darbus, kam nepieciešama laba redzamība. Lai izvairītos no spožas gaismas un saules radītā diskomforta, ieteicams uzlikt saulesbrilles, kamēr izzūd pilienu iedarbība.

Medicīnas centrā ARS konsultē oftalmologi:

• Dr. Inese Kovaļčuka
• Dr.med. Tamāra Petrova
• Dr. Solveiga Zālīte
• Dr. Marija Klindžāne
• Dr. Evita Leikarte

Bērnu oftalmologi:

• Dr. Arita Danilāne
• Dr. Baiba Rudāka-Skricka

Medicīnas centra ARS acu kabinetā oftalmologa pieņemšanā palīdz optometristi. Pieejamas arī optometrista atsevišķas konsultācijas redzes korekcijā, profilaksē un ergonomikā.

Ārstu konsultācijas laikā var tikt veikti papildus izmeklējumi un manipulācijas, kas nav iekļauti konsultācijas cenā.

CENRĀDIS

Piedāvājam alergologa konsultācijas un ārstēšanu alerģisku saslimšanu gadījumā.

Pacientu biežākie jautājumi pirms vizītes pie alergologa:

• Vai ilgstošās iesnas varētu būt saistītas ar alerģiju?
• Vai ilgstošais klepus, klepus lēkmes varētu būt saistītas ar alerģiju?
• Vai ādas nieze, acu asarošana ir saistāma ar alerģiju?
• Kā varētu precizēt cēloni šīm sūdzībām?
• Kā varētu izārstēties un uzlabot dzīves kvalitāti?

Pirmajā vizītē lielāko daļu aizņem alergologa jautājumi un pacienta atbildes:

• par slimībām bērnībā un turpmākajā laikā;
• sūdzību intensitāte dažādos gadalaikos, dažādos diennakts laikos, fiziskās slodzes laikā;
• par pašsajūtu, atrodoties dažādās telpās;
• par iespējamo sūdzību saistību ar pārtiku;
• par lietoto medikamentu efektu u.c.

Ārsts izvērtēs pacienta ādas, zemādas, limfmezglu stāvokli, izmeklēs sirds – asinsvadu sistēmu, iespēju robežās izvērtēs arī gremošanas orgānu sistēmu.

Ja astoņas līdz desmit dienas iepriekš nav lietotas pretalerģijas tabletes, iespējams veikt ādas alerģijas dūriena testus.

Ja novērots elpas trūkums, klepus vai trokšņaina elpošana, nepieciešams veikt krūšu kurvja orgānu rentgenoloģiskos izmeklējumus, ārējās elpošanas funkcijas izmeklējumus, elpošanas izmeklējumus ar bronhus paplašinošiem medikamentiem.

Ja pirmajā vizītē diagnoze netiek precizēta, nepieciešami papildus izmeklējumi:

• barības vada, kuņģa izmeklējumi;
• asins izmeklējumi uz alerģiju;
• bronhoprovokācijas tests;
• slāpekļa monoksīda noteikšana izelpai gaisā;
• datortomogrāfija krūšu kurvja orgāniem;
• ausu, kakla un deguna ārsta konsultācija;
• gastroenteraloga konsultācija.

Svarīgi faktori alerģijas ārstēšanā un novēršanā:

• piemērota apkārtējā vide (dzīvojamās telpas bez paklājiem, dzīvniekiem, zaļajiem augiem, lai mazinātu provocējošo alergēnu daudzumu);
• augu valsts preparātu lietošana mājas putekļu ērcīšu daudzuma mazināšanā;
• gaisa filtri dzīvoklī, darba telpās;
• pārtikas izvēle;
• piemērota fiziskā aktivitāte;
• paškontroles nepieciešamība.

Ziedputekšņu vai mājas putekļu ērcīšu izraisītas alerģijas gadījumā tiek izvērtēta alergēnu imūnterapijas (vakcinācija) iespējamība. Vakcinācija sākumā tiek izdarīta vienu reizi nedēļā trīs līdz četru mēnešu laikā. Vēlāk injekcijas tiek veiktas vienu reizi mēnesī trīs līdz piecu gadu laikā.Vakcināciju var veikt arī ar dzeramo vakcīnu.

Alergologa konsultāciju apmaksā apdrošināšanas kompānijas.

Algologs jeb sāpju terapeits ir ārsts, kurš specializējies visdažādāko sāpju diagnostikā un palīdz novērst sāpju radītās ciešanas / labi pārzina sāpju novēršanas metodes.

Sāpes ir organisma brīdinājuma signāls, ka tiek apdraudēta mūsu eksistence, tāpēc tās ir jāuztver nopietni, nesteidzoties sāpes apklusināt ar pretsāpju medikamentiem. Ir svarīgi atrast sāpju cēloni un, ja iespējams, izārstēt to iemeslu. Ja sāpes ir ļoti spēcīgas un turpinās ilgstoši, tās postoši ietekmē gan fizisko, gan garīgo dzīves kvalitāti. Algologs palīdz mazināt sāpes un atrast piemērotāko risinājumu. Kvalitatīva sāpju terapija var ievērojami uzlabot pašsajūtu.

Kad ir nepieciešama algologa konsultācija?

Ja sāpes izraisa:

• hroniskas muguras sāpes, kuru pamatā ir:
  • starpskriemeļu disku deģenerācija (izmaiņas starpskriemeļu disku struktūrā)
  • miofasciālie bojājumi, t.sk. n.trigeminus (trijzaru nerva) neiralģija
  • nestabils mugurkauls
  • muguras skriemeļu lūzumi
  • spinālā stenoze
  • arahnoidīts, u.c.
• operācijas sekas;
• komplekso reģionālo sāpju sindroms u.c.
• onkoloģiskas slimības.

Kā sagatavoties vizītei pie algologa?

Dodoties vizītē pie algologa līdzi jāņem visi ar veselības stāvokli saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Ir jāsagatavo informācija par lietotajiem medikamentiem. Tas ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas atvieglo diagnozes noteikšanu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Turklāt šī informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārtoti jāveic.

Kā notiek vizīte?

Sarunā ar pacientu tiek noskaidrotas sūdzības, veikta izmeklēšana, izskatīti līdzpaņemtie izraksti un precizēta problēma, kuras ārstēšanai tiek sastādīts individuāls ārstēšanās plāns un pielāgoti iespējami labākie risinājumi – medikamentoza terapija, blokādes, fizioterapija, dažādas procedūras, ārstnieciskā vingrošana, psihoterapija u.c.

Ja nepieciešams, ārsts norīko pacientu uz papildus izmeklējumiem, specifisku problēmu risināšanai – pie atbilstoša speciālista, piemēram, pie reimatologa, ortopēda, onkologa u.c., kā arī nozīmē nākamās vizītes laiku.

Iespējamie izmeklējumi:

• rentgena diagnostika;
• datortomogrāfija;
• magnētiskā rezonanse;
• ultrasonogrāfija;
• elektromiogrāfija.

Cenrādis

Anesteziologs

Anesteziologs ir ārsts, kas nodrošina anestēziju – sniedz iespēju nejust sāpes ķirurģisku operāciju, diagnostisku, ginekoloģisku, terapeitisku un citu procedūru laikā. Ārsts medikamentozi padara manipulācijas pēc iespējas mazāk sāpīgas, mazina pacienta stresu, tādējādi atvieglo cita profila speciālistu veiktās manipulācijas.

Anesteziologs nodrošina pacienta dzīvības procesu uzturēšanu operācijas laikā. Ārsts seko, lai pacienta organisms darbotos normāli, noņem sāpes, aizvieto šķidrumu, rūpējas par organisma termoregulāciju, kontrolē dzīvībai svarīgās funkcijas – sirdsdarbību, asinsspiedienu, elpošanu, smadzeņu un nieru funkcijas, kā arī palīdz mazināt sāpes pēc operācijas.

Kad ir nepieciešama anesteziologa konsultācija?

• Ja paredzēta operācija
• Ja paredzēti diagnostiskie izmeklējumi, ko veic vispārējā vai daļējā anestēzijā

Kā sagatavoties vizītei pie anesteziologa?

Dodoties vizītē pie anesteziologa, līdzi jāņem pēdējā laikā veiktās laboratoriskās analīzes un izmeklējumu apraksti. Noteikti ir jāsagatavo informācija par lietotajiem medikamentiem. Tas ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas atvieglo piemērotākās anestēzijas metodes un medikamentu izvēli.

Kā notiek vizīte?

Ārsts iepazīstas ar pacienta veselības stāvokli, pārbaužu un analīžu rezultātiem, slimības vēsturi, plānotās operācijas vai medicīniskās manipulācijas veidu un izvērtē, vai anestēzija konkrētam pacientam ir iespējama un pieļaujama. Iespējams, ka ārsts lūgs aizpildīt anketu un/vai uzdos dažus papildus jautājums, kas palīdz izvērtēt pacienta individuālās īpatnības. Anesteziologs izvērtē arī varbūtējos narkozes riskus, izvēlas katram pacientam atbilstīgu un pieļaujamu anestēzijas veidu, izstrādā individuālu anestēzijas plānu. Visus jautājumus anesteziologs pārrunā ar pacientu un ārstu, kas veic operāciju vai izmeklējumu.

Lai operācija/izmeklējums noritētu sekmīgi:

• Anesteziologs palīdz izvēlēties vispiemērotāko anestēzijas veidu.
• Anesteziologs pareizi sagatavo pacientu pirms operācijas/izmeklējuma un iepazīstina ar režīmu pēc operācijas.
• Anesteziologs sniedz vispārēju informāciju par anestēziju veidiem un individuāli konsultē par izvēlēto anestēziju, lai mazinātu psiholoģisko diskomfortu pirms operācijas/izmeklējuma.
• Anesteziologs rūpējas par pacientu pirms un pēc operācijas/izmeklējuma.

Medicīnas centrs ARS Dienas stacionārā ķirurģisko operāciju atsāpināšanai izmanto vispārējo anestēziju vai spinālo anestēziju.

Zināšanai:

Vispārējā anestēzija – pasākumu komplekss, kad ar zāļu ievadīšanu organismā (vēnā un caur elpošanas ceļiem), panāk apziņas un sāpju sajūtas zudumu, kā arī muskuļu relaksāciju, radot nepieciešamos apstākļus operācijas veikšanai. Pirms narkozes vienmēr vēnā ievada kanili, kas nodrošina pastāvīgu iespēju operācijas gaitā ievadīt medikamentus. Ievadot anestēzijas vielas, apziņa atslēdzas un iestājas miegam līdzīgs stāvoklis visu operācijas laiku. Caur masku vai dziļāk elpošanas ceļos ievadītu speciālu caurulīti ieelpas gaisam pievada papildus skābekli un vajadzības gadījumā nodrošina pilnvērtīgu mākslīgu elpināšanu. Elpceļos (visbiežāk trahejā) ievadīta caurulīte vispilnīgāk aizsargā elpošanas ceļus no siekalu vai kuņģa satura ieelpošanas. Operācijas beigās anestēzijas vielas vairs netiek pievadītas, to ietekme mazinās, apziņa atjaunojas, stabilizējas elpošana un pārējie organisma funkciju rādītāji. Operācijai beidzoties, pacients tiek pamodināts un, līdz brīdim, kad jādodas mājās, par pacientu rūpējas medicīniskais personāls.

Spinālās anestēzijas vai reģionālās anestēzijas laikā sāpju sajūta tiek likvidēta tajā ķermeņa daļā, kurā tiks veikta operācija – vienā vai abās kājās, vai sēžas apvidū. Ap nerviem, kas nes sajūtas no šī reģiona, tiek ievadīts medikaments (lokālās anestēzijas viela), kas bloķē impulsa pārvadi nervā, panākot nejūtīgumu operācijas rajonā. Tādējādi spinālās anestēzijas laikā pacients var palikt nomodā. Operācijas laikā ievada tikai nomierinošus medikamentus, kas mazina iespējamo psiholoģisko diskomfortu. Anesteziologs izvēlēsies un ieteiks katram pacientam individuāli piemērotāko anestēzijas veidu, atkarībā no ķermeņa daļas, kurā tiks veikta operācija.

Piemēram:

• Uroloģiskām un proktoloģiskām operācijām vispiemērotākā ir spinālā anestēzija, ko sauc par sēžas bloku. Tas rada nejūtīgumu sēžas apvidū, saglabājot kustības kājās.
• Traumatoloģiskām operācijām (artroskopijām) piemērotākā ir spinālā anestēzija, kurā nejūtīgums iestājas tikai vienā kājā, ļaujot brīvi kustināt otru kāju. Pacientam nav psiholoģiska diskomforta, jo viņš nejūtas paralizēts.

Zināšanai:

nejūtīgums attiecīgajā ķermeņa daļā izzūd pēc pāris stundām un pacients var doties mājās. Spinālā anestēzija mazāk ietekmē elpošanu un asinsriti nekā vispārējā anestēzija, tāpēc ir piemērotāka ambulatorajai ķirurģijai.

Medicīnas centra ARS Dienas stacionārā anestēziju nodrošina ārste anestezioloģe – reanimatoloģe Dr. Aelita MEDJĀNE.

Litotripsijas procedūrās anestēziju nodrošina ārste anestezioloģe – reanimatoloģe Dr. Irēna Leite.

Arodārsts

Arodārsts jeb arodslimību ārsts specializējas slimību diagnostikā, ko izraisa veselībai kaitīgi darba apstākļi, kā arī veic medicīniskās apskates jeb veselības pārbaudes.

Arodārsts palīdz izvērtēt darba apstākļus, to ietekmi uz konkrētā cilvēka veselību un otrādi – darbinieka veselības stāvokļa atbilstību konkrētajiem darba apstākļiem.

Nosaka likums

Saskaņā ar Ministru kabineta 10.03.2009. noteikumiem Nr. 219 „Kārtība kādā veicama obligātā veselības pārbaude” darba devēja pienākums ir nodrošināt obligātās veselības pārbaudes jebkuram darbiniekam, kurš savā darba vietā tiek/ var tikt pakļauts veselībai kaitīgiem darba vides faktoriem, arī darbam ar datoru. Noteikumu izpildi kontrolē Valsts darba inspekcija.

Kad ir nepieciešama arodārsta konsultācija?

• Ja darba devējam ir jāiesniedz izziņa par veselības pārbaudi.
• Ja darba devējam ir jāiesniedz izziņa par ikgadējo obligāto veselības pārbaudi.
• Ja slimību ir izraisījuši veselībai kaitīgi darba apstākļi.

Arodslimību ārsta specializācija:

• hronisku saslimšanu novērošana, ārstēšana un profilakse,
• infekciju slimību profilakse un ārstēšana (difterija, ērču encefalīts, gripa),
• dokumentu noformēšana (slimības lapas, izziņas skolai u.c.),
• obligātās veselības pārbaudes

Kā sagatavoties vizītei pie arodslimību ārsta?

MK noteikumi Nr.219 paredz: Obligātajai veselības pārbaudei nepieciešamie dokumenti ir darba devēja norīkojums uz obligāto veselības pārbaudi (OVP karte), pase vai personas apliecība (eID karte).

Dodoties vizītē pie arodārsta līdzi jāņem visi ar veselības stāvokli saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Ir jāsagatavo informācija par lietotajiem medikamentiem. Tas ārstam palīdz iegūt informāciju, kas atvieglo diagnozes noteikšanu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Iepriekš sagatavotā informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārtoto.

Darba devējiem Medicīnas centrs ARS piedāvā darbinieku arodapskates jeb likumā noteiktās ikgadējās veselības pārbaudes, kas iekļauj visu nepieciešamo speciālistu konsultācijas.

Obligātā veselības pārbaude jāveic:

• stājoties darba attiecībās,
• vienu reizi 1-3 gados,
• mainoties veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem vai īpašajiem apstākļiem,
• pēc arodslimību ārsta norādījuma,
• pēc nodarbinātā pieprasījuma,
• pēc darba devēja iniciatīvas.

Zināšanai:

Mainot darbavietu, nav obligāti jāveic atkārtota pirmreizējā veselības pārbaude, ja ir jau derīga personas medicīniskā grāmatiņa, –kopš pēdējās pārbaudes nav pagājis gads.

Darba likuma 82. panta otrā daļa paredz, ka izdevumus par ikgadējo veselības pārbaudi sedz darba devējs. Par pirmreizējo veselības pārbaudi maksā pats nodarbinātais, ja vien viņš ar darba devēju nevienojas savādāk.

Arodārsts par darbinieka veselības stāvokli informē tikai darbinieku. Darba devējam slēdzienā norāda, vai darbinieka veselības stāvoklis atbilst vai neatbilst veicamajam darbam, kā arī iesaka, piemēram – vai, strādājot pie datora, ir jālieto redzes korekcijas līdzekļi.

Cenrādis arodapskatēm

Asinsvadu ķirurģija ārstē asinsvadu sistēmas, artēriju un vēnu  slimības, pielietojot medikamentozas un ķirurģiskas metodes. Fleboloģija ir asinsvadu kirurģijas nozare, kas ārstē vēnu slimības (vairāk lasīt šeit).

Asinsvadu sistēmas bojājumi rodas aterosklerozes rezultātā. Ateroskleroze ir viena no biežāk sastopamajām asinsvadu slimībām, kas  sašaurina asinsvadus vai arī  tos slēdz. Progresējot aterosklerozei, attīstās maģistrālo artēriju slimības. Nereti  artēriju slimības (sašaurinājumi, slēgumi, asinsvadu sieniņu pārmaiņas – aneirismas) noved pie citu orgānu bojājumiem.  Daži piemēri:

• kāju artēriju stenozes (artēriju sašaurināšanās) vai oklūzijas (slēgšanās) gadījumos pacients sūdzas par izteiktām sāpēm kājās (staigājot),   mijklibošanu un salšanas sajūtu kājās.  Dažreiz sāpes kājās atkārtojas arī miera stāvoklī un naktīs. Slimībai progresējot, parādās trofiskas čūlas uz pēdam, var attīstīties gangrēna.
• miega artērijām ievērojami sašaurinoties, ir raksturīgas galvas sāpes, reiboņi, koordinācijas traucējumi, īslaicīgs aklums, samaņas zuduma epizodes, bet smagākajos gadījumos attīstās galvas smadzeņu infarkts ar attiecīgās ķermeņa puses paralīzi vai parēzi.
• paplašinoties vēdera aortas  aneirismam līdz 5 cm diametrā un lielākam, rodas riska faktori tās plīsumam.

Asinsvadu saslimšanu veicina šādi faktori:

• smēķēšana;
• aptaukošanās;
• cukura diabēts;
• paaugstināts asinsspiediens;
• paaugstināts holesterīna līmenis asinīs;
• cilvēka vecums – vīrieši virs 45 gadiem, sievietes virs 55 gadiem;
• asinsvadu slimības iepriekšējās paaudzēs.

Agrīna un precīza asinsvadu artēriju patoloģiju diagnostika, kā arī  savlaicīga to ārstēšana ļauj saglabāt pacienta dzīves kvalitāti.  Tādēļ liela nozīme, izvēloties ārstēšanas taktiku, ir precīzai diagnostikai, izmantojot mūsdienīgas un ļoti informatīvas metodes  – Duplex asinsvadu ultrasonogrāfiju, CT angiogrāfiju, u.c.

Bērnu kardiologs ir ārsts, kurš specializējies sirds un asinsvadu slimību diagnostikā un ārstēšanā.

Kad ir nepieciešama bērnu kardiologa konsultācija?

• Ja ģimenes ārstam izklausot bērnu, ir aizdomas par iedzimtu vai iegūtu sirdskaiti vai sirds mazspējas pazīmēm, par ko var liecināt trokšņi sirds apvidū, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, palielinātas aknas, pastiprināta svīšana, nogurums pat minimālas slodzes laikā.
• Ja ir aizdomas par sirds ritma traucējumiem, ja tie ir reģistrēti elektrokardiogrammā.
• Ja ir atklāta kardiomiopātija – sirds muskuļu patoloģija.
• Ja fiziska slodze izraisa ģīboni.
• Ja bērnam atkārtoti tiek konstatēts paaugstināts asinsspiediens
• Ja bērnam iedzimti citu orgānu traucējumi.
• Ja ģimenē bijuši sirds slimību radīti nāves gadījumi jauniem cilvēkiem.
• Pēc sirdskaites ķirurģiskas korekcijas, lai precizētu turpmāko ārstēšanu un dzīvesveidu.

Kā sagatavoties vizītei pie bērnu kardiolga?

Dodoties vizītē pie bērnu kardiologa, līdzi jāņem visi ar bērna veselības stāvokli saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Noteikti ir vajadzīgi iepriekš veikto elektrokardiogrammu rezultāti, skolas vecuma bērniem ­- sporta ārsta slēdziens.

Ir jāsagatavo informācija par lietotajiem medikamentiem. Ja ģimenē tuviem asinsradiniekiem ir bijušas sirds problēmas, arī sirds ritma traucējumu, ieteicams noskaidrot, kāds ir to iemesls, ar ko slimojuši tuvi asinsradinieki. Tas kardiologam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas atvieglo diagnozes noteikšanu un palīdz izvēlēties piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Savlaicīgi apkopotā informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārtoti jāveic.

Kā notiek vizīte?

Sarunā ar bērnu, viņa māti/pavadoni tiek noskaidrotas sūdzības, izvērtēti simptomi, apskatīts bērns un izvērtētas analīzes.
Vienas vizītes laikā bērnu kardiologs veic pilnvērtīgu izmeklēšanu, sniedz rekomendācijas ikdienai, fiziskajām aktivitātēm, nozīmē nepieciešamos medikamentus un turpmāko ārstēšanu.
Ja nepieciešams, kardiologs nozīmē citu speciālistu konsultācijas un/vai papildus izmeklējumus:

• ehokardiogrāfija ar doplerogrāfiju – tiek veikta kardiologa vizītes laikā;
• elektrokardiogrāfija (EKG);
• HOLTERA monitorings – 24 stundu EKG reģistrācija;
• 24 stundu asinsspiediena monitorēšana
• magnētiskā rezonanse
• sirds un sirds asinsvadu sistēmas datortomogrāfija

Par ehokardiogrāfijas izmeklējumiem vairāk lasīt šeit>>.

Ja ģimenē ir iedzimti sirds slimību gadījumi vai grūtniecības laikā radušās aizdomas par augļa sirds slimību, var būt nepieciešama augļa ehokardiogrāfiskā izmeklēšana. Arī šo izmeklējumu iespējams veikt mūsu klīnikā.

Cenrādis

Bērnu LOR ir ausu, kakla un deguna ārsts (otolaringologs), kas specializējas deguna, rīkles, aizdegunes un ausu slimību diagnostikā un ārstēšanā bērniem.

Kad ir nepieciešama bērnu LOR konsultācija?

Ja bērnam ir sūdzības:

• pasliktinās dzirde, stipras sāpes ausīs, pieres daļā, deguna blakusdobumos;
• ilgstoši apgrūtināta elpošana caur degunu;
• balss piesmakums;
• infekcijas slimības radītas komplikācijas galvas un kakla rajonā;
• alerģija;
• sejas traumas.

Steidzama LOR konsultācija ir nepieciešana, ja bērnam ir:

• sāpes, paaugstināta temperatūra;
• ilgstošs balss piesmakums;
• sāpes ausīs un kaklā;
• svešķermeņi degunā, ausīs un kaklā;
• pēkšņs dzirdes zudums.

Kā sagatavoties vizītei pie bērnu LOR?

Dodoties vizītē pie ārsta līdzi jāņem visi ar bērna pašreizējo veselības stāvokli saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Ir jāsagatavo informācija par lietotajiem medikamentiem. Tas ārstam palīdzēs iegūt nepieciešamo informāciju un atvieglos diagnozes noteikšanu un izvēlēties situācijai piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Sagatavotā informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, – var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārtoti jāveic.

Kā notiek vizīte pie bērnu LOR?

Sarunā ar bērna vecākiem/pavadoni tiek noskaidrotas sūdzības, izvērtēti slimības simptomi, izskatīti līdzpaņemtie izmeklējumi. Izmeklēšanai ārsts lieto speciālus instrumentus, lai apskatītu grūti pieejamas vietas – ausīs, degunā, kaklā.

Lai precizētu akūtu, hronisku un recidivējošu ausu, deguna un kakla slimību stāvokli, var būt nepieciešami papildus izmeklējumi:

• timpanometrija –neinvazīva vidusauss izmeklēšanas metode, ar kuru nosaka bungu plēvītes kustīgumu,  bungu dobuma spiedienu un dzirdes kauliņu kustīgumu;
• LOR orgānu endoskopija – deguna dobuma, aizdegunes, rīkles un balsenes video novērošana un saslimšanas diagnostika;
• refleksometrija – bungu plēvītes kustīguma un spiediena mērīšana ārējā auss ejā;
• bungplēvītes mikroskopija – mikroskopa kontrolē tiek novērtēta bungplēve, bungdobums un veiktas ausī nepieciešamās manipulācijas;
• ultraskaņa deguna blakusdobumiem. 

Bērnu LOR diagnostikas iespējas un manipulācijas

Medicīnas centrā ARS

• deguna blakusdobuma iekaisumu izmeklēšana un ārstēšana;
• ilgstošu iesnu, aizdegunes iekaisumu izmeklēšana un ārstēšana;
• adenoīdu (palielinātu rīkles/aizdegunes mandeļu) ārstēšana;
• deguna asinsvadu piededzināšana ar sudraba nitrātu;
• deguna blakusdobumu skalošana ar vakuumu;
• deguna blakusdobumu iekaisuma diagnostika ar ultraskaņas metodi;
• balss saišu stāvokļa novērtējums, izmantojot laringoskopu un videolaringostroboskopu;
• dzirdes kanāla caurlaidības pārbaude (timpanometrija);
• dažādu auss trokšņu un dzirdes traucējumu izcelsmes pārbaude;
• krioterapija – hronisku mandeļu (adenoīdu) iekaisumu ārstēšana ar aukstumu, pilnīgi nesāpīga procedūra, ko veic arī ambulatori;
• bungu plēvītes paracentēze, neatliekamos gadījumos;
• deguna blakusdobumu punkcija;
• mandeļu lakūnu skalošana.

Papildus diagnozes precizēšanai ausu, kakla un deguna izmeklēšanai iespējamās metodes:

• rentgenogrāfija;
• datortomogrāfija;
• magnētiskā rezonanse;
• doplerogrāfija (galvas un kakla asinsvadu ultrasonogrāfiju) dzirdes traucējumu un reiboņu cēloņa precizēšanai.

Steidzama LOR konsultācija ir nepieciešana gadījumos, ja bērnam ir  sekojošas sūdzības:

• ieilgušas iesnas ar blakussimptomiem – paaugstināta temperatūra un galvassāpes;
• ilgstošs balss piesmakums;
• sāpes ausīs un kaklā;
• svešķermeņi degunā, ausīs un kaklā;
• pēkšņš dzirdes zudums.

Medicīnas centrā ARS pieņem arī logopēds-fonopēds un mikrologopēds.

Cenrādis bērnu ārstu – speciālistu konsultācijām

Bērnu neirologs

Tas ir ārsts, kurš specializējies nervu, galvas un muguras smadzeņu – to apvalku un asinsvadu slimību diagnostikā un ārstēšanā. Bērnu neirologs veic bērna profilaktisko apskati, novērtē bērna normālo fizisko (runa, kustība, koordinācija, līdzsvars, stāja, gaita) un garīgo attīstību, kā arī kustību aktivitāti un runas attīstību attiecīgajos vecumposmos. Ārsts konsultē vecākus par bērna psihomotoro attīstību, iedzimtām vai iegūtām neiroloģiskajām slimībām, par ārstēšanos pēc traumām.

Kad ir nepieciešama bērnu neirologa konsultācija?

Ja nepieciešama profilaktiskā apskate, lai novērtētu bērna fizisko un garīgo attīstību.

Ja ir sūdzības:

• galvassāpes un reiboņi,
• neirotiski stāvokļi jeb neirotiski tiki (spaidu kustības, piemēram, acu mirkšķināšana, stostīšanās)
• uzvedības traucējumi (nemotivētas histēriskas reakcijas, elpas aizsišanās raudot, bērnu depresijas utt.)
• saskarsmes grūtības,
• miega traucējumi (nakts enurēze, klaigāšana, staigāšana, zīdaiņu nakts miega problēmas),
• epilepsija,
• uzmanības deficīta sindroms,
• hiperaktivitātes sindroms,
• mācīšanās traucējumi,
• neskaidras lēkmes (ģīboņi, migrēna, krampji),
• centrālās nervu sistēmas asinsvadu slimības
• perifēra neiropātija.

Kā sagatavoties vizītei pie bērnu neirologa?

Dodoties vizītē pie bērnu neirologa, līdzi jāņem visi ar bērna veselības stāvokli saistītie izraksti un slēdzieni (vēlams oriģināli), kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Ir jāsagatavo informācija par lietotajiem medikamentiem. Tas ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas atvieglo diagnozes noteikšanu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Sagatavotā informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārtoti jāveic.

Kā notiek vizīte?

Sarunā ar bērnu, viņa māti/pavadoni tiek noskaidrotas sūdzības un izvērtēti simptomi. Ārsts izmeklē bērnu un izsniedz slēdzienu par veselības stāvokli. Ja nepieciešams, tiek nozīmēti medikamenti, diagnozes precizēšanai ­ – izsniegts norīkojums pie citiem speciālistiem un/vai papildus izmeklējumiem.

Iespējamie papildizmeklējumi

• datortomogrāfija
• magnētiskā rezonanse,
• neirosonogrāfija,
• doplerogrāfija
• elektroencefalogrāfija
• elektromiogrāfija un elektroneirogrāfija

Cenrādis bērnu ārstu – speciālistu konsultācijām

Pneimonologs (plaušu ārsts)

Tas ir ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē.

Biežākās slimības, kuru gadījumā meklējama pneimonologa palīdzība ir:

• dziļo elpceļu infekcijas
• alerģiskas elpceļu slimības
• astma
• hroniskas dziļo elpceļu un plaušu slimības (bronhīti, plaušu emfizēma, bronhektāzes, HOPS – hroniska obstruktīva plaušu slimība)
• ārējo faktoru izraisīti plaušu un elpceļu bojājumi
• intersticiālas plaušu slimības
• sarkoidoze, tuberkuloze u.tml.
• plaušu jaunveidojumu diferenciālā diagnostika.

Biežākās sūdzības:

• aizdusa, pastāvīgs vai lēkmjveida elpas trūkums
• klepus
• krēpas ar vai bez asins piejaukuma
• sāpes krūtīs
• ilgstoši paaugstināta temperatūra, seviški kombinējoties ar kādu no augšminētajiem simptomiem

Papildus diagnostikas metodes, kuras piedāvājam plaušu slimību pacientiem:

• laboratorijas diagnostika (asins, krēpu analīzes)
• rentgena izmeklējumi
• datortomogrāfijas izmeklējumi (t.sk. plaušu skrīninga izmeklējumi)
• ārējo elpceļu funkciju noteikšanas testi ( t.sk. bronhodilatācijas tests)

Medicīnas centrā ARS konsultē bērnu pneimonoloģe

Sertificēta pediatre, sertificēta bēnu pneimonoloģe Dr. Marianna ŖIŽIKOVA 

Dermatoloģijas nodaļas speciālisti veic visa veida akūtu un hronisku ādas, matu un nagu slimību diagnosticēšanu un ārstēšanu:

• baktēriju, vīrusu un sēnīšu ierosinātās saslimšanas,
• iedzimtas saslimšanas,
• vielmaiņas izmaiņu ierosinātas saslimšanas ,
• alerģiskas ādas izpausmes,
• ārējās vides ierosinātas saslimšanas u.c.

Neskaidros, šaubu gadījumos un diagnozes precizēšanai tiek veikta ādas biopsija – ādas parauga paņemšana vietējā anestēzijā. Ādas paraugs tiek histoloģiski izmeklēts un precīzi noteikta diagnoze. Biopsijas slēdziens ļauj savlaicīgi nozīmēt atbilstošu terapiju un iegūt labus ārstēšanas rezultātus.

Veicam arī dažādu ādas veidojumu (kārpas, papillomas u.c.) likvidēšanu ar eletrokoagulācijas metodi.

Ja uz ādas ir pigmenta veidojums (dzimumzīme), kura kļūst lielāka, jutīga, maina krāsu, asiņo vai ir kā citādi izmainīta, būtu nepieciešama onkologa konsultācija, šajā gadījumā ieteicama ir dermaskopija, kas ļauj agrīni atklāt ļaundabīgas izmaiņas.

Ārstu – speciālistu konsultāciju cenrādis

Cenrādis diagnostiskajiem izmeklējumiem

Cenrādis ārstnieciskajām procedūrām

Dietologs  sastādīs sabalansēta uztura programmu dažādu saslimšanu, kā arī paaugstināta vai pazemināta ķermeņa svara gadījumā.

Pareizs uztura režīms palīdz atgūt veselību gremošanas orgānu slimību (barības vada iekaisumu, hronisku kuņģa un zarnu slimību – t.sk. aizcietējumu), vielmaiņas un endokrinoloģisku, nieru un urīnceļu, aknu un žultsceļu slimību, kā arī pārtikas alerģiju un produktu nepanesības gadījumā.

Veselīga uztura principu ievērošana palīdz novērst paaugstinātas ķermeņa masas un ar to saistīto tauku, holesterīna un cukura vielmaiņas traucējumu rašanos.

Endokrinologs ir ārsts, kurš specializējas organisma iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumu diagnostikā un ārstēšanā. Ārsts pēta un ārstē hormonu sekrēciju, to regulāciju un slimības, kas attīstās nepareizas hormonu darbības dēļ.

Endokrinologa kompetencē ir vairogdziedzera slimības, cukura diabēts, virsnieru un hipofīzes slimības, aptaukošanās, osteoporoze, podagra, vielmaiņas problēmas u.c. endokrīnas slimības.

Kad ir nepieciešama endokrinologa konsultācija?

Ja ir konkrētas sūdzības:

• nespēks un nogurums,
• sirdsklauves, uzbudināmība, nervozitāte,
• ķermeņa masas izmaiņas,
• slāpes un bieža urinēšana,
• pastiprināti sausa vai mikla āda,
• slikti dzīstošas brūces,
• kakla formas izmaiņas
• sēnīšu slimības, kas nepadodas terapijai,
• pastiprināta apmatojuma augšana vai matu izkrišana,

 Kā sagatavoties vizītei pie endokrinologa?

Dodoties vizītē pie endokrinologa, līdzi jāņem visi ar konkrēto slimību saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Tas ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas atvieglo diagnozes noteikšanu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Turklāt šī informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārtoti jāveic.

Kā notiek vizīte?

Sarunā ar pacientu tiek noskaidrotas sūdzības, izskatīti līdzpaņemtie izmeklējumi un precizēta problēma. Ārsts norīko pacientu uz papildus izmeklējumiem un nozīmē nākamās vizītes laiku.

Iespējamie papildizmeklējumi:

• plašas asins un hormonu analīzes  E. Gulbja laboratorijā,
• ultrasonogrāfijas izmeklējumi (vairogdziedzera, vēdera dobuma orgānu, nieru, galvas un kāju asinsvadu izmeklējumi),
• datortomogrāfijas, t.sk. angiogrāfijas izmeklējumi,
• magnētiskās rezonanses izmeklējumi,
• scintigrāfijas izmeklējumi (vairogdziedzera mezglu un epitēlijķermenīšu, nieru funkciju noteikšanai)

Zināšanai:

Visizplatītākā no endokrīnajām slimībām – cukura diabēts un tā komplikācijas – skar gandrīz visas orgānu sistēmas, tādēļ pacientu ārstēšanas procesā iesaistās kardiologi, neirologi, nefrologi, acu ārsti, dietologi un citi speciālisti. Savukārt, ja glikozes vielmaiņas traucējumi radušies grūtniecības laikā, – norit cieša sadarbība ar ginekologu.

Ergoterapija ir viena no rehabilitācijas nozarēm, kuras mērķis ir veicināt veselību un neatkarību personas ikdienas aktivitātēs (pašaprūpē, mobilitātē, produktivitātē, brīvā laika aktivitātēs, komunikācijā un integrēšanos sabiedrībā).

Ergoterapeita uzdevums ir palīdzēt apgūt/ atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas aktivitātēs.

Ergoterapeits strādā ar dažāda vecuma pacientiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi pēc insulta, rokas traumām, apdegumiem, perifēro nervu bojājumiem, lūzumiem, politraumām, galvas traumām, reimatoloģiskām, neiroloģiskām  un onkoloģiskām saslimšanām  u.c.

Ergoterapeits izvērtē pacienta funkcionālās un kognitīvās spējas, ikdienas aktivitāšu veikšanas grūtības un resursus, veic fiziskās un sociālās vides izpēti.

Ergoterapijā uzmantotās metodes:

• Rokas terapija – sīkās motorikas un veiklības trenēšana, kustību apjoma locītavās palielināšana, muskuļa spēka palielināšana, bilaterālu kustību veicināšana, spasticitātes un tūskas mazināšana, deformāciju un kontraktūru profilakse.
• Ikdienas aktivitāšu pielāgošana, trenēšana, saglabāšana.
• Konsultācija par ergonomikas pamatprincipu ievērošanu, locītavu aizsardzības principiem un enerģijas taupīšanas tehnikām ikdienas aktivitātēs.
• Kognitīvo funkciju trenēšana.
• Tehnisko palīglīdzekļu izvēle ikdienas aktivitāšu veikšanā.
• Vides novērtēšana un pielāgošana.
• Tuvinieku izglītošana par pacienta aprūpi mājās (pozicionēšana, ergonomikas pamatprincipi, kontraktūru un izgulējumu profilakse, ikdienas aktivitāšu nozīme personām ar izteiktiem funkcionāliem traucējumiem, tehniskie palīglīdzekļi utt.).

ARS Rehabilitācijas centrā konsultē ergoterapeite Kristīne Haberkorne.

ARS Rehabilitācijas centrs 
Brīvības iela 39, Rīga
Tālrunis: 67 699 369 vai 27 827 224

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts jeb rehabilitologs specializējas dažādu slimību ārstēšanā, pielāgojot katram pacientam individuāli piemērotāko rehabilitācijas metodi un iesaka vēlamo procedūru kursu.

ARS Rehabilitācijas centrā piedāvā dažādas ārstnieciskās metodes – fizikālās un fizioterapijas procedūras.

Kad ir nepieciešama fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta konsultācija?

Medicīniskā rehabilitācija ieteicama dažādu reimatisku slimību, artrītu, osteohondrozes, plaušu saslimšanu ārstēšanā. To plaši izmanto visdažādāko traumu (sastiepumu un lūzumu), ausu, kakla un deguna saslimšanu.

Kā sagatavoties vizītei pie fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta?

Dodoties vizītē pie fizikālās un rehabilitācijas medicīnas terapijas ārsta līdzi jāņem visi ar konkrēto slimību saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Tas ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas atvieglo piemērotākās ārstēšanas stratēģijas izvēli.

Fizikālās medicīnas terapijas nodaļā piedāvātie pakalpojumi:

• elektroterapija (elektroforēze, amplipulss, UVČ, mikroviļņi)
• gaismas terapija (kalnu saule, lāzers, bioptrons)
• magnētterapija
• ultraskaņa. u.c.

Fizikālā terapija nav piemērota  

• pacientiem ar ļaundabīgiem audzējiem
• akūtu infekciju slimniekiem
• pacientiem ar drudzi un temperatūru
• pacientiem ar neskaidru diagnozi

Kam jābūt piesardzīgiem, veicot fizikālās terapijas procedūras?

• grūtniecēm
• sirds slimniekiem (ar izteiktu aizdusu)
• pacientiem pēc nesena miokarda infarkta
• epilepsijas slimniekiem
• pacientiem ar izteiktu asiņošanu un asinsizplūdumiem
• pacientiem ar neārstētiem lūzumiem

Cenrādis

Fizioterapeits ir sertificēts medicīnas speciālists/ārsts, kurš rehabilitē pacientus, pielietojot dažādas fizioterapijas tehnikas, pēc slimībām un traumām, izglīto par profilaktiskiem un veselību veicinošiem pasākumiem un dod ergonomiskas rekomendācijas ikdienas aktivitāšu saudzīgai veikšanai.

Kad ir nepieciešama fizioterapeita konsultācija?

• pēcoperācijas, traumu rehabilitācijā,
• ja ir kustību traucējumi;
• ja ir sāpes mugurā un locītavās;
• ja ir paaugstināta fiziskā slodze, piemēram, sportistiem;
• noguruma un smaguma sajūta;
• grūtniecība;
• sēdoša darba veicējiem.

Kā sagatavoties vizītei pie fizioterapeita?

Dodoties vizītē pie fizioterapeita, līdzi jāņem visi ar konkrēto slimību saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Tas fizioterapeitam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas palīdz izvērtēt piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Šī informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus.

Iespējas un risinājumi

Medicīnas centrā ARS darbojas fizioterapijas kabinets, kurš aprīkots ar jaunākā modeļa Terapi Master aparatūru. Katram pacientam tiek piedāvāts individuāls fizioterapeitiskās ārstēšanas plāns, saskaņojot to ar citu speciālistu izvēlēto terapiju.

Ārstēšanas galvenais mērķis ir mazināt un likvidēt pacienta funkcionālos traucējumus un sāpes, atgriežot viņu ierastajā vidē. Fizioterapeiti var pilnīgi vai daļēji atgūt un saglabāt funkcionālās spējas pacientiem ar akūtiem un hroniskiem, primāriem vai sekundāriem balsta kustību aparāta funkciju traucējumiem. Speciālisti ir sagatavoti funkcionālo spēju uzlabošanai cilvēkiem ar paaugstinātu fizisko aktivitāti un sportistiem. Īpaši apmācīts personāls medicīnas centra strādā ar zīdaiņiem, veicinot mazuļu psihomotoro attīstību

Zināšanai:

• piedāvājam nodarbības individuāli un grupās,
• konsultējam un sastādām vingrojumu kompleksu izpildei mājas apstākļos.

Fizioterapijas nodaļas piedāvātās fizioterapijas tehnikas:

• Fizioterapeita konsultācija un vingrojumu kompleksa sastādīšana
• Individuāla ārstnieciskā vingrošana
• Grūtnieču vingrošana
• 3 dimensiju Lēnertes Šrotas skoliozes terapijā bērniem un pieaugušajiem
• Proprioneiroceptīvā facilitācija;
• Postizometriskā relaksācija;
• Trakcija
• Masāža
• Elastīgo saišu terapija (Slinga terapija)
• Fizioterapija ar Smovey riņkiem
• Kinezioloģiskā teipošana;
• Ārstnieciskās vingrošanas grupu nodarbības.
• Fizioterapijas kompleksais piedāvājums:
  –  ārstnieciskā vingrošana – lielās bumbas, līdzsvara spilveni, hanteles;
  –  Slinga terapija (elastīgo saišu terapija) – saspringtu kakla un jostas daļas muskuļu stiepšana un relaksācija, muskuļu trenēšana;
  –  masāža problemātiskajai ķermeņa zonai.

Fizioterapijas pakalpojumi bērniem:

• Bobata vingrošana zīdaiņiem
• Masāža
• Handlinga apmācība
• Koriģējošā vingrošana bērniem.

ARS Rehabilitācijas centrs 
Brīvības iela 39, Rīga
Tālrunis: 67 699 369 vai 27 827 224
www.ars-med.lv

Flebologs (vēnu ārsts)

Ja  Jūs traucē pazīmes, kas norāda uz kāju vēnu saslimšanu – kā kāju pietūkums un “smaguma” sajūta, redzami vēnu mezgli vai kapilāru tīklojums – ir laiks doties pie flebologa. Flebologi ir speciālisti, kuri nodarbojas ar dažādu vēnu slimību diagnostiku un ārstēšanu. Biežākās vēnu slimības ir venozās asinsrites nepietiekamība, dziļo vēnu tromboze (nosprostojums) un tromboflebīts, jeb trombozēto vēnu iekaisums.

Mūsu klīnikā iespējams veikt kāju vēnu doplerogrāfisko izmeklēšanu (USG) un saņemt asinsvadu ķirurga- flebologa konsultāciju vienā ārsta apmeklējuma reizē – ietaupot gan laiku, gan naudu.

Ambulatorā praksē visbiežāk nākas saskarties ar venozās asinsrites nepietiekamību, kas izpaužas kā varikozi paplašinātas vēnas un vēnu zīmējums uz ādas. Šīs saslimšanas cēloņi ir dažādi – gan iedzimta nosliece uz vēnu sieniņu vājumu, gan sēdošs dzīvesveids, gan darbs profesijās, kur nepieciešams ilgu laiku pavadīt stāvus,  liela fiziska slodze (piem. sportistiem), arī grūtniecība un citi faktori.

Lai likvidētu šīs saslimšanas nepatīkamās vizuālās izpausmes, tiek lietotas dažādas metodes. Mūsu klīnikas dienas stacionārā, operējot pacientus, tiek lietota endolumināla lāzerablācija un virspusējo vēnu mikroķirurģiska izņemšana, savukārt kapilāru paplašinājumu likvidēšanai izmantojam putu skleroterapijas metodi.

Katram pacientam piemērotākā vēnu operācija vai operatīvo metožu kombinācija tiek izvēlēta, vadoties no pacienta vispārējā stāvokļa un slimības īpatnībām, kā arī iepriekš asinsvadus rūpīgi izmeklējot ar asinsvadu ultrasonogrāfijas metodi.

Pati vēnu operācija tiek veikta dienas stacionārā, bet jau pēc dažām stundām pacients var doties mājās. Par vēnu operācijām vairāk lasiet sadaļā Vēnu operācijas.

Gan varikozo vēnu slimības profilaksei, gan pēc operācijām nepieciešamas kompresijas zeķes, kuru uzdevums ir palīdzēt venozajai asinsritei kāju asinsvados. Par mūsu kompresijas zeķu piedāvājumu lasiet sadaļā Kompresijas zeķes.

VIDEO:

• Vēnu ārstēšanas iespējas

Gastroenterologs

Gastroenterologs ir  ārsts, kurš specializējies gremošanas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē.

Biežākās gastroenteroloģiskās slimības ir barības vada atviļņa slimība (GEAS), kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimība, hroniskas zarnu slimības, dažādas izcelsmes aizcietējumi, žultsakmeņi un žultsceļu slimības, arī funkcionālie gremošanas traucējumi.

Kad var būt nepieciešama konsultācija?

Ja ir sūdzības:

• gremošanas traucējumi;
• refluksa (atviļņa) slimība jeb dedzināšana;
• problēmas skārušas barības vadu, kuņģi, divpadsmitpirkstu zarnu, tievās vai resnās zarnas, aizkuņģa dziedzeri, aknas, žultsceļus u.c.;
• kunģa- zarnu trakta traucējumi;
• ilgstošas sāpes vēderā;
• neskaidras izcelsmes vemšana;
• neregulāra, sāpīga vēdera izeja;
• ilgstoši aizcietējumi;
• ilgstoša caureja un/vai asiņu piejaukums fēcēm;
• negaidīts svara zudums u.c.

Kā sagatavoties vizītei?

Dodoties vizītē pie gastroenterologa, līdzi jāņem visi ar konkrēto slimību saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Tas ārstam palīdzēs iegūt vairāk informācijas, kas atvieglo diagnozes noteikšanu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Iepriekš apkopotā informācija taupa arī pacienta laiku un līdzekļus, iespējams, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārto. Vēlams sagatavot informāciju arī par lietotajiem medikamentiem.

Kā notiek vizīte?

Gastroenterologs izvaicā pacientu par sūdzībām un slimību pazīmēm, ēšanas ieradumiem, diētu, tiek veikta pacienta izmeklēšana un izskatīti arī līdzpaņemtie izmeklējumi un precizēta problēma. Ja nepieciešams, ārsts norīko pacientu uz papildus izmeklējumiem, izraksta medikamentus, un nozīmē nākamās vizītes laiku.

Iespējamie papildizmeklējumi

• gastroskopija (FGS) – augšējā endoskopija,
• kolonoskopija (FKS) – apakšējā endoskopija,
• vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfija,
• barības vada un kuņģa pasāžas rentgenizmeklējums,
• defekogrāfija,
• resnās zarnas tranzīta laika noteikšana;
• Helicobacter pylori diagnostika,
• datortomogrāfijas (CT) izmeklējums
• magnētiskās rezonanses izmeklējums

 Publikācijas:

• Sāpes vēderā? Noskaidro iemeslu.
• Nākotnes kuņģa – zarnu trakta video endoskopijas sistēma Olympus EVIS EXERA III
• Mūsdienīgi vēdera problēmu risinājumi
• Vēdera aizcietējumi. Diagnostikas un ārstēšanas iespējas.

VIDEO:

• Unikālas iespējas kuņģa zarnu trakta izmeklējumos
• Plašas iespējas kuņģa-zarnu trakta diagnostikā
• Gremošanas trakta problēmas
• Vēdera pūšanās iemeslus

Ģimenes ārsts ir speciālists, kas nodrošina primāro veselības aprūpi.

Tas ir pirmais saskarsmes posms, kas palīdz pacientam risināt viņa veselības problēmas. Medicīnas centrā ARS  pacientus pieņem pieredzējuši un zinoši ģimenes ārsti, kuri palīdz ārstēt gan akūtas, gan hroniskas slimības.

Medicīnas centra ARS maksas ģimenes ārsti sadarbojas ar daudzām apdrošināšanas kompānijām.

Kad ir nepieciešama konsultācija?

Ja steidzami vēlaties konsultēties ar ģimenes ārstu, bet ģimenes ārsts ar kuru jums ir noslēgts līgums šobrīd dažādu iemeslu dēļ nav pieejams.

Kā notiek vizīte?

Sarunā ar pacientu tiek noskaidrotas sūdzības, ja ir – izskatīti līdzi paņemtie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Ārsts izmeklē pacientu un, ja iespējams, nosaka diagnozi. Ja nepieciešami papildu izmeklējumi vai ārstu speciālistu konsultācijas, ģimenes ārsts izraksta nosūtījumus, lai precizētu vai noskaidrotu diagnozi. Ģimenes ārsts izvērtē, kāda terapija pacientam nepieciešama, nozīmē medikamentus, procedūras, fizioterapiju, izraksta receptes, nosaka ārstēšanas režīmu. Ārsts izlemj, vai pacientam nepieciešamas atkārtotas vizītes pie ārsta, ārstēšana var noritēt mājās vai pacients jānosūta uz stacionāru. Bieži tieši vizīte pie ģimenes ārsta ir sākums ārstēšanai sarežģītu saslimšanu gadījumos, kad, piesaistot citu nozaru speciālistus un izmantojot mūsu plašās diagnostikas iespējas, tiek rasts risinājums klienta veselības uzlabošanai.

Zināšanai:

Maksas ģimenes ārsts var norīkot pie speciālistiem, kuriem ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu, bet ar maksas ģimenes ārsta norīkojumu, jebkura speciālista konsultācija ir par maksu.

Medicīnas centra ARS ģimenes ārsti:

• Dr. Viktorija PRUDŅIKOVA
• Dr. Sandra ČERNIŠOVA

Ginekologs

Ginekologs ir ārsts, kas specializējies sieviešu reproduktīvās veselības jautājumos, veic ginekoloģisko slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi. ARS Sieviešu konsultācijā strādā pieredzējuši speciālisti – ārsti-ginekologi un vecmātes, kas nodrošina visu veidu ginekoloģisko palīdzību un grūtnieču aprūpi.

Kad ir nepieciešama ginekologa konsultācija?

Jebkuros jautājumos, kas saistīti ar sievietes reproduktīvo veselību.

Kā sagatavoties vizītei pie ginekologa?

Dodoties vizītē pie ginekologa, ja ir, līdzi jāņem visi ar konkrēto slimību saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Tas ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, atvieglo diagnozes noteikšanu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Turklāt šī informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārto.

Kā norit vizīte?

Sarunā ar pacientu tiek noskaidrotas sūdzības, tiek veikta izmeklēšana, izskatīti līdzpaņemtie izmeklējumi un precizēta problēma. Ja nepieciešams, ārsts norīko pacientu uz papildus izmeklējumiem un nozīmē nākamās vizītes laiku.

Zināšanai:

Ginekologu kabineti ir aprīkoti ar modernu, augstas izšķirtspējas Philips Affiniti 70 ultraskaņas aparatūru, kas nodrošina nepieciešamās diagnostiskās informācijas ieguvi jau vizītes laikā. Ja nepieciešama padziļināta izmeklēšana – piedāvājam to veikt pie labākajiem ultrasonogrāfijas speciālistiem ar Premium klases ultrasonogrāfu Philips EPIQ 7.

Noderīga informācija

ARS sieviešu konsultācija sniedz maksas pakalpojumus, ko apmaksā vairākas apdrošināšanas sabiedrības.  Medicīnas centrs ARS ir iesaistījusies dzemdes kakla vēža skrīninga programmā. Ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) uzaicinājumu vizīte pie mūsu klīnikas ārstiem ir maksas pakalpojums, bet par citoloģisko izmeklēšanu nav jāmaksā. Šajā gadījumā uzaicinājuma vēstule un tai pievienotā dzemdes kakla citoloģiskā materiāla skrīningtestēšanas karte kalpos kā nosūtījums uz valsts apmaksāto citoloģisko izmeklējumu – tādēļ neaizmirstiet to paņemt līdzi!

Mēs piedāvājam:

• ginekoloģisko saslimšanu ārstēšanu (tai skaitā endokrinoloģiskās saslimšanas ginekoloģijā),
• dažādu analīžu veikšanu,
• grūtniecības novērošanu, kardiotokogrāfiju (augļa sirds toņu pierakstu un novērtēšanu)
• ģimenes plānošanu un kontracepcijas izvēli,
• neauglības diagnostiku un ārstēšanu, sadarbībā ar reproduktīvās medicīnas centru Embrions
• menopauzes problēmu risināšanu,
• mūsdienīgu diagnostiku,
• ārstnieciskas procedūras un manipulācijas,
• ginekoloģiskas operācijas dienas stacionārā.

Ginekoloģiskā diagnostika:

• ultraskaņas izmeklējumi;
• ultraskaņas izmeklējumi grūtniecēm, tai skaitā 4D ultraskaņas izmeklējumi un augļa sirds izmeklējumi;
• ultrasonogrāfiska olvadu caurlaidības noteikšana;
• kolposkopija – dzemdes kakla izmaiņu diagnostika ar kolposkopu, ko izmanto, ja dzemdes kaklā vizuāli diagnosticēta patoloģija,
• histeroskopija – endoskopiska inrauterīnās patoloģijas diagnostikas metode, ko izmanto dzemdes dobuma iedzimtu anomāliju, dzemdes satrpsienu, saaugumu, olvadu intramurālās daļas patoloģiju, submukozu miomu diagnostikā, neskaidru dzemdes dobuma veidojumu un endometrija polipu diferenciālajā diagnostikā (ar vai bez biopsijas);
• aspirāts no dzemdes dobuma
• dzemdes kakla biopsija

Ginekoloģiskās manipulācijas un ārstnieciskās procedūras:

• lāzerterapija – metodi pielieto dzemdes kakla erozijas un endometriozes ārstēšanā, kondilomu un labdabīgu ādas, kā arī gļotādas veidojumu ablācijā, vulvas leikoplakijas ārstēšanā. Šī metode ievērojami samazina apkārtējo audu bojājumu un rētaudu veidošanos un brūces dzīšana ir ātrāka nekā lietojot citas metodes;
• kriodestrukcija (izmantojot šķidro slāpekļa gāzi);
• diatermokoagulācija ar elektrokoagulācijas aparatūru;
• dzemdes kakla medikamentoza apstrāde;
• intrauterīnas spirāles ievadīšana un izņemšana (cenā iekļauta lokālā dzemdes kakla anestēzija);
• vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu – pieejamas vakcīna:
  • Gardasil 9 – tā ir vakcīna, ko lieto izteiktas dzemdes kakla displāzijas (CIN 2/3), dzemdes kakla karcinomas, izteiktu vulvas displastisku bojājumu (VIN 2/3) un ārējo dzimumorgānu smailo kondilomu (condyloma acuminata) profilaksē, ko izraisa cilvēka papilomas vīrusa (HPV) 6., 11., 16. un 18. tipi

Lai veiktu vakcināciju nepieciešams ārsta nosūtījums – ir derīgs gan Medicīnas centra ARS, gan citu medicīnas iestāžu ārstu nosūtījumi. Dienas stacionārā iespējams veikt ginekoloģiskās operācijas:

• dzemdes dobuma un dzemdes kakla proves abrāziju;
• dzemdes dobuma vai kakla polipu noņemšanu;
• histerezektoskopiju;
• elektrokonizāciju;
• intrauterīnas spirāles ievadīšanu un izņemšanu narkozē.

Dienas stacionāra pakalpojumus aicinām izmantot gan Medicīnas centra ARS pastāvīgās klientes, gan citu medicīnas iestāžu klientes.

Vairāk informācijas par šiem pakalpojumiem

Pieteikšanās pā tālruni +371 67201061 vai +371 22010172:

• darbdienās 9:00 – 19:00,
• sestdienās 9:00 – 14:00.

Vakcinācijas cenrādis
Operācijas Dienas stacionāra – ginekoloģija

Hepatologs ir ārsts, kurš specializējies aknu slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē.

Sniedz konsultācijas gadījumos, kad:

• ir sūdzības par sāpēm vai diskomfortu vēderā labajā sānā, ādas niezi vai dzelti, rūgtu garšu mutē
• izmainīti aknu rādītāji (marķieri)
• paaugstināts bilirubīna līmenis
• veiktos izmeklējumos, piemēram, USG, CT, konstatētas izmaiņas (aknu steatoze, veidojumi utt.)

Kad var būt nepieciešama konsultācija?

• hronisks vīrushepatīts B un C
• aknu steatoze (taukainā hepatoze)
• toksiski, t.sk. medikamentozi, aknu bojājumi
• Žilbēra sindroms
• autoimūns hepatīts
• vielmaiņas saslimšanas (hemohromatoze, Vilsona slimība u.c.)

Kā sagatavoties vizītei?

Dodoties pie ārsta, noteikti līdzi jāņem visi izraksti (gan no stacionāriem, gan no ambulatorām izmeklēšanām), kas saņemti slimnīcās un pie dažādiem speciālistiem. Tas nepieciešams, lai ārsts uzreiz jau zinātu iespējami vairāk. Tāpat šī informācija var palīdzēt izvairīties no dažādu testu un analīžu atkārtotas veikšanas – ja kāds tests jau vienreiz veikts un pacients var uzrādīt tā rezultātus, pastāv iespēja, ka konkrētais tests atkārtoti vairs nebūs jāveic.

Kā notiek vizīte?

Konsultācija ietver sevī sarunu ar pacientu, apskati un analīžu izvērtēšanu. Var tikt nozīmētas papildus analīzes, speciālistu konsultācijas vai izmeklējumi.

Imunologs ir ārsts, kurš diagnosticē un ārstē slimības, kuru pamatā ir imunitātes traucējumi

Kad var būt nepieciešama konsultācija?

• atkārtotas infekcijas, kam nepieciešama antibiotiku lietošana;
• biežas vīrusu infekcijas;
• primāro imūndeficītu diagnostika un ārstēšana;
• autoimūnas slimības;
• alerģijas.

Kā sagatavoties vizītei?

Dodoties vizītē pie imunologa līdzi jāņem medicīniskie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem, kā arī informācija par lietotajiem medikamentiem kā arī uztura bagātinātājiem. Tas ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas atvieglo diagnozes noteikšanu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Turklāt šī informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārtoti jāveic.

Kā notiek vizīte?

Sarunā ar pacientu tiek noskaidrotas sūdzības, izskatīti līdzpaņemtie izmeklējumi un precizēts izmeklēšanas un ārstēšanas plāns. Ja nepieciešams, ārsts norīko pacientu uz papildus izmeklējumiem, kā arī nozīmē nākamās vizītes laiku.

Iespējamie izmeklējumi:

Asins izmeklējumi, piem., pilna asins aina, limfocītu imūnfenotipi, imūnglobulīnu līmeņa noteikšana, autoantivielas, iekaisuma marķieri, antivielas pret infekciju izraisītājiem.

Cenrādis

Infektologs ir ārsts, kurš ir specializējies tieši infektoloģijā, t.i. infekcijas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē.

Kad var būt nepieciešama konsultācija?

• Ja pacientam ir vīrusu, bakteriāla vai parazitāra infekcija, kuras ārstēšana pārsniedz ģimenes ārsta iespējas un kompetenci.
• Ja ir hroniska infekcija.
• Profilaksei, piemēram, pirms ceļojuma uz tālām zemēm.

Kā sagatavoties vizītei?

Dodoties vizītē pie infektologa līdzi jāņem visi ar konkrēto slimību saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Tas ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas atvieglo diagnozes noteikšanu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Turklāt šī informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārtoti jāveic.

Kā notiek vizīte?

Sarunā ar pacientu tiek noskaidrotas sūdzības, izskatīti līdzpaņemtie izmeklējumi un precizēta problēma. Ja nepieciešams, ārsts norīko pacientu uz papildus izmeklējumiem:

• vīrusu, bakterioloģisko vai parazitoloģisko diagnostiku,
• asins analīzēm,
• attēldiagnostikas izmeklējumiem,
• kā arī nozīmē nākamās vizītes laiku.

Cenrādis

Internists (terapeits) ir ārsts, kurš specializējies vispārējo iekšējo orgānu slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē.

Internists, tāpat kā ģimenes ārsts, vērtē pacienta veselību kopumā, ārstējot iekšķīgās slimības un to izraisītās sekas, piemēram, sirds un asinsvadu, uroģenitālo, elpceļu un endokrīnās un gremošanas sistēmas slimības u.c. radīto slimību sekas, piemēram, augstu asinsspiedienu, cukura diabētu utt.

Kad ir nepieciešama internista konsultācija?

Ja ir sūdzības:

• Sāpes krūtīs, elpas trūkums, sirdsklauves, sirds pārsitieni u.c.
• Paaugstināts asinsspiediens.
• Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs.
• Paaugstināts glikozes līmenis asinīs.
• Elpceļu slimības – saaukstēšanās simptomi, paaugstināta temperatūra, klepus, trokšņi elpojot, smakšanas sajūta u.c.
• bieža un sāpīga urinācija, sāpes nieru apvidū u.c.
• Lai ātrāk atgūtos atveseļošanās periodā pēc operācijas, traumas u.c.

Kā sagatavoties vizītei pie internista?

Dodoties vizītē pie internista, ja ir, līdzi jāņem visi ar konkrēto slimību saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Arī veiktās analīzes un lietoto medikamentu saraksts. Tas viss ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas atvieglo diagnozes noteikšanu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanu. Turklāt šī informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārtoti jāveic.

Kā notiek vizīte?

Sarunā ar pacientu tiek noskaidrotas sūdzības, internists izmeklē pacientu, izskata  līdzpaņemtos izmeklējumus, novērtē pacienta veselības stāvokli un precizē diagnozi. Ja nepieciešams, internists nozīmē medikamentozu terapiju, fizikālas procedūras, papildizmeklējumus, nosūta pacientu konsultēties pie citiem speciālistiem vai uz stacionāru, un vienojas par nākamo vizīti.

Iespējamie papildizmeklējumi:

• Rentgens
• Ultrasonogrāfija
• Laboratoriski asins un urīna izmeklējumi
• Magnētiskā rezonanse
• Datortomogrāfija
• Sirds izmeklējumi
• Kuņģa – zarnu trakta izmeklējumi
• u.c. izmeklējumi.

Zināšanai:

Vairākiem mūsu klīnikas internistiem ir padziļinātas zināšanas un pieredze internās medicīnas apakšdisciplīnās:

• Dr. Līgai ZVAIGZNEI un Dr. Sandrai ČERNIŠOVAI ir osteoporozes speciālista kvalifikācija;
• Dr. Elvīrai UNBEDAHTEI ir papildus specializācija arodslimībās.

Kardioķirurgs

Sirds ķirurgs (kardioķirurgs) ir specializējies:

• Sirds asinsvadu šuntēšanas operācijas
• Sirds vārstuļu operācijas: rekonstrukcijas un protezēšanas
• Aortas ķirurģija
• Minimāli invazīvas sirds operācijas
• Konsultācijas par medikamentozo terapiju pirms un pēc sirds operācijas
• Sirds ritma traucējumu ārstēšana
• Pēcoperācijas brūču izvērtēšana

Pakalpojumu cenrādis

Kardiologs

Tas ir ārsts, kurš specializējies sirds slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē.

Sirds un asinsvadu slimības ir tipiskas mūsu laikmeta slimības, ko veicina stress, mazkustīgs dzīvesveids, nepareizs uzturs un kaitīgi ieradumi. Tās ik gadus skar aizvien jaunākus cilvēkus.

Kad nekavējoties pārbaudīt sirds veselību?

• Ja traucē sāpes sirds apvidū
• Ja jūtami sirds pārsitieni
• Ja ir elpas trūkums pie nelielas fiziskas slodzes.

Svarīgi:

Profilaktiski reizi gadā kontrolējiet asinsspiedienu, atcerieties par veselīgas ēšanas pamatprincipiem, un pārbaudiet lipīdu un holesterīna līmeni asinīs. Paaugstināts asinsspiediens un augsts zema blīvuma holesterīna līmenis ir būtiski riska faktori nopietnām sirds un asinsvadu slimībām, taču bieži neizraisa nekādus simptomus.

Kad ir nepieciešama kardiologa konsultācija?

• Ja ģimenes ārstam ir aizdomas par iedzimtu/ iegūtu sirdskaiti vai sirds mazspēju, par ko liecina saklausīts troksnis pie sirds, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, palielinātas aknas, pastiprināta svīšana, nogurums pie nelielas fiziskas slodzes
• Pēc sirds ķirurģiskas operācijas/manipulācijas, lai izvēlētos tālāko ārstēšanu
• Ja ir aizdomas par sirds ritma traucējumiem, tie ir reģistrēti elektrokardiogrammā
• Ja bijis ģībonis fiziskas slodzes laikā
• Ja ģimenē iedzimtas sirds problēmas, kas izraisījušas pēkšņu nāvi
• Ja ilgtermiņā novērots stabili paaugstināts asinsspiediens.

Kā notiek vizīte pie kardiologa?

Sarunā ar pacientu tiek noskaidrotas sūdzības, izskatīti līdzpaņemtie izmeklējumi un precizēta problēma. Kardiologs veic izmeklēšanu, izskaidro sirds un asinsvadu slimību riska faktorus, sastāda vispusīgu izmeklēšanas plānu, lai novērtētu slimības smagumu un izvēlētos pareizāko ārstēšanas taktiku.

Diagnostikas iespējas:

• miera elektrokardiogramma (EKG);
• veloergometrija (VEM) jeb slodzes tests;
• ultraskaņas izmeklējumi – ehokardiogrāfija un doplerogrāfija (t.sk. transezofageālā), arī bērniem;
• holtera monitorēšana (24 stundu EKG pieraksts);
• nepārtraukta datorizēta asinsspiediena reģistrācija.

Zināšanai

Medicīnas centra ARS ir iespējams veikt daudzslāņu datortomogrāfisko koronarogrāfiju ar 64 slāņu datortomogrāfu. Datortomogrāfijas koronarogrāfija ir neinvazīva metode sirds (koronāro) asinsvadu caurlaidības noteikšanai, kuras veikšanai, atšķirībā no invazīvās koronarogrāfijas, nav nepieciešama asinsvadu kateterizācija. Metode ir labi panesama, nesāpīga un veicama ambulatoros apstākļos.

Hronisko sirds slimību pacientiem

Sirds asinsvadu slimības bieži noris kopā ar cukura diabētu, ateroskleroze skar arī galvas smadzeņu asinsvadus, tiek bojātas citas orgānu sistēmas – nieres, acis, tādēļ ārstēšanas procesā iesaistās endokrinologi, acu ārsti, nefrologi, neirologi, dietologi u.c. speciālisti.

Pakalpojumu cenrādis

Ķirurgs

Ķirurgs ir ārsts, kurš specializējies iedzimtu un iegūtu slimību diagnostikā un ķirurģiskā ārstēšanā.

Ķirurģijas nodaļā konsultē vispārējie ķirurgi un dažādu ķirurģijas nozares apakšnodaļu speciālisti: asinsvadu ķirurgs, rekonstruktīvais ķirurgs, mugurkaula ķirurgs, ķirurgs – proktologs, flebologs.

Kad nepieciešama ķirurga konsultācija?

Ja pacientam ir:

• iztilpumi (trūces) cirkšņa, nabas rajonā vai vēdera priekšējā sienā;
• sāpes vēderā;
• sāpes taisnās zarnas rajonā un vēdera izejas traucējumi ar/bez asiņu piejaukuma;
• dažādi ādas un zemādas veidojumi (dzimumzīmes, lipomas, papilomas u.c.);
• paplašinātas vēnas,;
• ādas un zemādas infekcijas (furunkuls, roze);
• plaukstu, pēdu, roku un kāju pirkstu strutaini iekaisumi;
• dažādi sasitumi, locītavu sastiepumi;
• ādas bojājumi (nobrāzumi, apdegumi u.c.);
• slikti dzīstošas brūces un čūlas;
• vajadzīga brūču (t.sk. pēc operācijas) pārsiešana.

Kā sagatavoties vizītei?

Dodoties vizītē pie ķirurga, ja ir, līdzi jāņem visi ar konkrēto slimību saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Tas ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, atvieglo diagnozes noteikšanu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Turklāt šī informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārto.

Kā notiek vizīte?

Sarunā ar pacientu tiek noskaidrotas sūdzības, izskatīti līdzpaņemtie izmeklējumi un precizēta problēma. Ja nepieciešams, ārsts norīko pacientu uz papildus analīzēm, speciālistu konsultācijām vai izmeklējumiem.

Iespējamie papildizmeklējumi:

• laboratorijas analīzes;
• rentgens;
• ultrasonogrāfija;
• endoskopiskie izmeklējumi:
  • rektoskopija,
  • fibrogastroskopija,
  • fibrokolonoskopija;
• datortomogrāfija;
• magnētiskā rezonanse.

Zināšanai:

Ja gūta trauma, nepieciešams apstrādāt brūci vai veikt brūces pārsiešanu, to iespējams izdarīt arī ARS traumpunktā:

Medicīnas centrs ARS
Skolas ielā 5, Rīga
1. stāvā

• katru dienu 8:00–20:00,
• svētdienās 9:00–20:00.

Cenrādis

Logopēds ir ārsts, kurš specializējies darbā ar bērniem un pieaugušajiem, uzstādot runā iztrūkstošās skaņas, iemācot nepareizi izrunātas skaņas izrunāt pareizi.

Fonopēdija ir runas terapijas apakšnozare, kas apvieno zināšanas par balss traucējumu novēršanas metodēm un paņēmieniem. Fonopēda kompetencē ir jautājumi, kas saistīti ar balss funkcijas novērtēšanu un logopēdisko diagnosticēšanu, kā arī balss traucējumu profilaksi.

Kad var būt nepieciešama konsultācija?

Balss traucējumi cilvēkiem var rasties jebkurā vecumā, tie ir novērojami aptuveni 5-6 % bērnu un 3% pieaugušo. Biežākie pacienti ir balss profesiju pārstāvji: profesionāli dziedātāji, skolotāji, aktieri, diktori, advokāti u.c. Balss pārpūles rezultātā radies pilnīgs vai daļējs balss zudums ierobežo darba spējas un rada diskomfortu. Ar balss funkcijas traucējumiem noris liela daļa balsenes slimību:

• organiskās – dziedātāju mezgliņi, polipi, Reinkes tūska, asins izplūdumi ,
• funkcionālās – disfonijas (dažāda spektra), fonastēnijas, balss patoloģiskās mutācijas bērniem pubertātes periodā;
• balsenes onkoloģiskās saslimšanas ( ja klientam ir veikta laringektomija, svarīgs logopēda/fonopēda darbs ir iemācīt komunikācijai nepieciešamo balsi)
• balsenes nervu parēze u.c.

Kā sagatavoties vizītei?

Dodoties vizītē pie logopēda, ja ir, līdzi jāņem visi ar konkrēto slimību saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Tas ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas atvieglo diagnozes noteikšanu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Turklāt šī informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārtoti jāveic.

Kā norit ārstēšana?

Balss traucējumu novēršana ir komandas darbs, kurā ir iesaistīti ārsti, logopēdi/ fonopēdi, psihologi, fizioterapeiti. Fonopēds balss terapiju uzsāk pēc ārsta rekomendācijas, kurā norādīts ieteicamais fonopēdisko nodarbību uzsākšanas laiks un vēlamā balss saišu noslodzes intensitāte. Atsevišķu funkcionālu balss traucējumu gadījumos, piemēram, ja ir fonastēnija, fonopēds var novērtēt balss skanīgumu, kvalitāti, un patstāvīgi lemt par nodarbību uzsākšanu. Fonopēds novērtē balsi auditīvi.

Fonopēdiskā darba mērķis ir labskanīgas balss atjaunošana un ieviešana spontānā runā. Liela uzmanība fonopēdiskā darbā jāatvēl balss traucējumu profilaksei, jo tikai pareizi nostādīta balss un zināšanas par balss lietošanas higiēnu, ļauj izvairīties no balss zuduma. Visplašāk izmantotās metodes balss traucējumu korekcijā ir fonopēdiskās metodes, kuru pamatā ir sabalansēta pakāpeniska balsenes muskuļu aktivizēšana un pareizas elpošanas veidošana, kā arī ortofonisko vingrinājumu izmantošana.

Fonopēdiskā darba programma:

• balsi ierobežojošs režīms;
• elpošanas vingrinājumi;
• kakla un balsenes muskuļus stiprinoši vingrinājumi;
• balss vingrinājumi;
• vokālie vingrinājumi.

Speciālists: logopēds-fonopēds Dace STRAUTMANE

Cenrādis

Medicīnas centrs ARS
Skolas iela 5, Rīga
Tālr. 67 201 007

LOR – ausu, kakla un deguna ārsts

LOR jeb otolaringologs ir ārsts, kurš specializējas deguna, rīkles, aizdegunes un ausu slimību diagnostikā un ārstēšanā.

Kad var būt nepieciešama konsultācija?

Ja ir sūdzības:

• pasliktinās dzirde,
• stipras sāpes ausīs, pieres daļā, deguna blakusdobumos;
• ilgstoši apgrūtināta elpošana caur degunu;
• balss piesmakums;
• infekcijas slimības radītas komplikācijas galvas un kakla rajonā;
• alerģija;
• sejas traumas.

Steidzama LOR konsultācija ir nepieciešana, ja ir:

• sāpes, paaugstināta temperatūra;
• ilgstošs balss piesmakums;
• sāpes ausīs un kaklā;
• svešķermeņi degunā, ausīs un kaklā;
• pēkšņs dzirdes zudums.

Kā sagatavoties vizītei?

Dodoties vizītē pie otolaringologa, ja ir, līdzi jāņem visi ar konkrēto slimību saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Tas ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas atvieglo diagnozes noteikšanu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Turklāt šī informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārtoti jāveic.

Ārstnieciskas manipulācijas

Plaša profila LOR speciālisti palīdzēs dažādu akūtu un hronisku deguna, rīkles, aizdegunes, balsenes un ausu slimību saasinājuma situācijās. Ja nepieciešams, speciālists konsultācijas laikā var veikt dažādas diagnostiskas un ārstnieciskas manipulācijas:

• deguna asinsvadu piededzināšanu;
• deguna blakusdobumu skalošanu;
• rīkles gļotādu piesaldēšanu ar šķidro slāpekli;
• deguna blakus dobuma iekaisumu diagnostiku ar ultraskaņas metodi;
• deguna vidējo eju un aizdegunes endoskopiju;
• balss saišu labdabīgo mezgliņu noņemšanu;
• ļaundabīgo balss saišu mezgliņu biopsiju;
• balss saišu stāvokļa novērtējumu, izmantojot laringoskopu un videolaringostroboskopu;
• dzirdes kanāla caurlaidības pārbaudi (timpanometrija);
• dažādu auss trokšņu un dzirdes traucējumu izcelsmes pārbaudi.

Iespējamie papildizmeklējumi:

• rentgenogrāfija,
• datortomogrāfija,
• magnētiskā rezonanse,
• audiometrija.

Operācijas

Dienas stacionārā ARS iespējams veikt LOR operācijas, piemēram, deguna starpsienas rezekciju, mukotomiju, gliemežnīcas samazināšanu, lakunolīzi, vidējās deguna ejas ķirurģiju. Modernā lāzera iekārta paver jaunas iespējas ausu-kakla-deguna ķirurģijā.

Medicīnas centrā ARS pieņem arī logopēds-fonopēds.

VIDEO:

• Ausu, kakla un deguna slimības

Cenrādis:

• Ārstu – speciālistu konsultācijas
• LOR operācijas ARS Dienas stacionārā
• Ārstnieciskās LOR procedūras

Mamologs ir ārsts ­– onkologs, kurš specializējies labdabīgu un ļaundabīgu krūts dziedzeru slimību ārstēšanā.

Kad var būt nepieciešama konsultācija?

Krūts dziedzeru slimības pārsvarā skar sievietes, tomēr dažkārt sastopamas arī vīriešiem. Mamologa konsultācija vīriešiem būtu vajadzīga gadījumos ja palielinās krūts dziedzeri (ginekomastija) vai tajos atrasts veidojums.

Ar krūts vēzi ik gadu Latvijā saslimst vairāk nekā 1000 sieviešu. Agrīni atklāts krūts vēzis ir ārstējams, tādēļ svarīgi ir savlaicīgi veikt profilaktiskās pārbaudes –  mamogrāfiju ar tomosintēzi un krūts dziedzeru ultrasonogrāfiju.

Kad var būt nepieciešama konsultācija?

• ja krūšu dziedzeru izmeklējumā ir atklājies kāds jaunveidojums vai ir neskaidras atradnes,
• ja ir sataustīts veidojums krūtīs,
• ja ir asiņaini izdalījumi no krūts gala,
• ja krūts gals ir ievilkts vai kā citādi izmainīts,
• ja zīdīšanas periodā ir krūšu strutains iekaisums, paaugstināta temperatūra, izteikts apsārtums un sacietējums krūtī,

Kā sagatavoties vizītei?

Dodoties vizītē pie mamologa, līdzi jāņem visi ar konkrēto slimību saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Tas ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas atvieglo diagnozes noteikšanu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Turklāt šī informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārtoti jāveic.

Kā notiek vizīte?

Sarunā ar pacientu tiek noskaidrotas sūdzības, izskatīti līdzpaņemtie izmeklējumi un precizēta problēma. Ja nepieciešams, ārsts nosūta pacientu uz papildus izmeklējumiem, kā arī nozīmē nākamās vizītes laiku.

Iespējamie krūts dziedzeru papildizmeklējumi:

• Attēlu diagnostika:

  • mamogrāfija ar tomosintēzes programmu
  • ultrasonogrāfija
  • digitālā magnētiskā rezonanse

• Invazīvās izmeklēšanas metodes:

  • cistu veidojumu aspirācijas biopsija USG
  • Corebiopsija USG/MG (stereotakses) kontrolē
  • vakuuma biopsija USG/MG

SVARĪGI ZINĀT!

Krūšu izmeklēšanu būti ieteicams veikt laikā no 5. līdz 10.menstruālā cikla dienai.

Ārstu – speciālistu konsultāciju cenrādis

• nervu un sirds asinsvadu sistēmu,
• locītavām un muskuļiem,
• uzlabojas vielmaiņas process,
• mazinās muskuļu sāpes,
• tiek veicināta organisma atjaunošanās pēc fiziskas un garīgas slodzes,
• tiek nostiprināta imūnsistēma,
• uzlabo miegu,
• mazina stresu.

ARS Rehabilitācijas centrs
Brīvības iela 39, Rīga, LV-1011
Reģistratūras tālr.:
+371 27 827 224
+371 67 699 369

Mikrologopēda nodarbības – mazuļa runas pareizai attīstībai!

Piedāvājam nodarbības dažādu vecuma grupu bērniem, iespējama bērnu un vecāku apmācība latviešu un krievu valodā.

Zīdaiņiem vecumā no 3 nedēļām līdz 1 gadam

• Pirmsrunas un psihomotorās attīstības izvērtēšana, attīstīšana, un korekcija: attīstības nevienmērīgums
• Zīšanas, rīšanas un barošanas traucējumi.
• Rekomendācijas vecākiem un vecāku apmācība turpmākai veiksmīgai bērna runas attīstībai un valodas apguvei:
  • emocionālās saskarsmes un pirmsrunas izpausmju aktivizēšanā,
  • psihisko un fizisko prasmju apguves veicināšana, izmantojot vecumam atbilstošu attīstošo materiālu.
• Konsultācijas un individuālas nodarbības vecākiem ar zīdaini.

Bērniem vecumā no 1 līdz 3 gadiem

• Nerunājošu vai mazrunājošu bērnu attīstības izvērtēšana.
• Nepietiekamas runas un valodas apguves dinamikas izvērtēšana, attīstīšana un korekcija.
• Rekomendācijas un apmācība vecākiem turpmākam ikdienas darbam ar bērnu mājas apstākļos.
• Konsultācijas un individuālas nodarbības.

Bērniem vecumā no 3 – 7 gadiem

• Bērnu runas kvalitātes un valodas apguves līmeņa izvērtēšana, attīstīšana un korekcija.
• Runas traucējumu korekcija.
• Palīdzība bērniem pirmsskolas vecumā pie grūtībām sagatavoties apmācībai skolā.
• Konsultācijas un individuālas nodarbības.

Konsultē logopēdi:

• Anastasija IRBE (konsultē – latviešu vai krievu valodā);
• Iveta ODZIŅA (konsultē – latviešu valodā);

Publikācijas:

• Reāls “špikeris” jaunajiem vecākiem. – Jau kopš bērniņa pirmajām dienām zīdaiņa attīstība un vecāku rūpes nosaka to, cik savlaicīgi un veiksmīgi noritēs bērna pirmsrunas attīstība. Tāpēc Medicīnas centra ARS mikrologopēde Anastasija IRBE intervijā portālam TVNET akcentē, ka vecākiem vajadzētu bērniņam pievērst gana daudz uzmanības un, kontaktējoties ar mazuli, uzturēt dialogu, nevis monologu. Viņa arī piekrita sniegt sava veida «špikeri», pēc kura vadīties, lai pārliecinātos, ka bērns normāli attīstās.

• “Logopēda padomi: noderīgi un rosinoši”.

• “Zināma labākā rotaļlieta pasaulē”. – Lai bērns attīstītos pilnvērtīgi, vecākiem laikus nepieciešams sākt komunikāciju ar mazuli, kas ietver ne tikai emocionālu kontaktu, bet arī īpašu runas veidu, ko vecāki lieto saziņā ar zīdaini. Medicīnas centra ARS audiologopēde Jevgēnija Savenkova TVNET lasītājiem piedāvā nelielu ieskatu dažādos «knifos», kas palīdz veidot veiksmīgu kontaktu ar mazuli un attīstīt viņa komunikācijas prasmes. Viņa norāda, ka bērna labākā «rotaļlieta» pasaulē ir pats pieaugušais.

Video:

• ARS mikrologopēdi – Dr. Iveta Odziņa un Dr.Anastasija Irbe

Logopēds – fonopēds: bērniem un pieaugušajiem

Fonopēdija ir runas terapijas apakšnozare, kura apvieno zināšanas par balss traucējumu novēršanas metodēm un paņēmieniem. Fonopēdu kompetence ir risināt jautājumus, kas saistīti ar balss funkcijas novērtēšanu un logopēdisko diagnosticēšanu, kā arī balss traucējumu profilaksi. Vairāk lasīt šeit>>>

Medicīnas centrs ARS filiāle
ARS Rehabilitācijas centrs
Adrese: Brīvības iela 39, Rīga
Tālrunis: +371 67 699 369 vai +371 27 827 224

Cenrādis bērnu ārstu – speciālistu konsultācijām

Nefrologs ir ārsts, kurš specializējies nieru un urīnceļu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē (no grieķu nephros – “niere”)

Kad var būt nepieciešama nefrologa konsultācija?

Ja ir konstatēta:

• nieru mazspēja, hroniska nieru slimība;
• nierakmeņi;
• hroniskas nieru slimības (glomerulonefrīts, pielonefrīts);
• paaugstināts olbaltumvielu saturs urīnā, leikocīti un eritrocīti urīnā;
• atkārtota vai hroniska urīnceļu infekcija;
• paaugstināts asinsspiediens, kurš nepadodas ārstēšanai: hipertensīva nefropātija;
• urinācijas traucējumi, sāpes urinējot;
• sāpes mugurā, paaugstināta temperatūra, drudzis.

Kā sagatavoties vizītei?

Dodoties vizītē pie nefrologa, līdzi jāņem visi ar konkrēto slimību saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Tas ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas atvieglo diagnozes noteikšanu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Turklāt šī informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārtoti jāveic. Ieteicams nieru ultrasonogrāfijas izmeklējums, kurš ir veikts pēdējā gada laikā.

Kā notiek vizīte?

Sarunā ar pacientu tiek noskaidrotas sūdzības, izskatīti līdzpaņemtie izmeklējumi un precizēta problēma. Ja nepieciešams, ārsts norīko pacientu uz papildus izmeklējumiem, kā arī nozīmē nākamās vizītes laiku.

Iespējamie papildizmeklējumi:

• nieru un urīnceļu ultrasonogrāfija;
• urodinamiskie izmeklējumi;
• urogrāfija – rentgena izmeklējums;
• datortomogrāfija;
• magnētiskā rezonanse;
• scintigrāfija.

Efektīva ārstēšana

Nierakmeņu slimības ārstēšanai piedāvājam ambulatoro litotripsiju – nierakmeņu skaldīšanu.

Zināšanai:

Ja nieru slimība ir kā sistēmas slimību, piemēram, sistēmiskās sarkanās vilkēdes) izpausme, kad vienlaikus tiek skartas vairākas orgānu sistēmas, ārstēšanā piedalās reimatologs, kardiologs, acu ārsts un citi speciālisti.

Ja nieru slimība ir kā sekas ķirurģiskām urīnceļu slimībām, piemēram, prostatas labdabīgi vai ļaundabīgi audzēji, urīnpūšļa izmaiņas vai nierakmeņi, ārstēšanā iesaistās urologs.

Neiroķirurgs-vertebrologs

Neiroķirurgs-vertebrologs konsultēs galvas smadzeņu un mugurkaula traumu, mugurkaula disku trūču, smadzeņu asinsvadu jaunveidojumu (aneirismas, arteriovenozas malformācijas), galvas un muguras smadzeņu audzēju, neiralģiju, u.c. slimību gadījumos.

Muguras sāpju un mugurkaulāja skriemeļu saslimšanu gadījumā palīdzību sniegs kvalificēti, operējoši neiroķirurgi – vertebrologi:

• Dr. Edvīns VASARAUDZIS;
• Dr. Jānis ŠLĒZIŅŠ;
• Dr. Raimonds MIKIJANSKIS;
• Prof. Igors AKSIKS.

ĀRSTU KONSULTĀCIJAS CENRĀDIS

Neirologs

Neirologs ir ārsts, kurš specializējies nervu, galvas un muguras smadzeņu, to apvalku un asinsvadu slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē.

Kad ir nepieciešama neirologa konsultācija?

Ja ir sūdzības:

• ilgstošas vai ļoti stipras galvas sāpes;
• galvas reiboņi, dubultošanās acīs;
• līdzsvara traucējumi, nestabila gaita;
• bezsamaņas lēkmes ar vai bez krampjiem;
• jušanas traucējumi, tirpšanas sajūta ekstremitātēs (rokās, kājās);
• muskuļu vājums, kustību traucējumi;
• trīce, patvaļīgas kustības (kustību kontroles traucējumi);
• runas un atmiņas traucējumi;
• miega traucējumi;
• sāpes mugurā

Kā sagatavoties vizītei?

Dodoties vizītē pie neirologa, ja ir, līdzi jāņem visi ar konkrēto slimību saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Tas ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas atvieglo diagnozes noteikšanu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Turklāt šī informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārtoti jāveic.

Kā norit vizīte?

Sarunā ar pacientu tiek noskaidrotas sūdzības, izskatīti līdzpaņemtie izmeklējumi un precizēta problēma. Ja nepieciešams, ārsts norīko pacientu uz papildus izmeklējumiem un nozīmē nākamās vizītes laiku.

Iespējamie papildizmeklējumi:

• rentgenogrāfija;
• datortomogrāfija;
• magnētiskā rezonanse;
• nervu sistēmas izmeklējumi:
  • elektroencefalogrāfija;
  • elektromiogrāfija;
  • neirogrāfija;
• doplerogrāfija;
• bioķīmiskie u.c. izmeklējumi

Ja nepieciešams, ārstēšanas procesā tiek iesaistīti arī citi speciālisti – vertebrologi, neiroķirurgi, manuālie terapeiti, rehabilitācijas u.c speciālisti.

Ārstnieciskā rehabilitācija: fizioterapija, ārstnieciskā vingrošana un Slinga  terapija, fizikālās terapijas procedūras, masāža, ūdens procedūras.

Mūsu piedāvājums insulta profilaksei.

Zināšanai:

Mūsu neirologi ir ieguvuši padziļinātas zināšanas dažādās neiroloģijas jomās:

• Parkinsona slimības ārstēšanā;
• galvassāpju ārstēšanā (Dr. med. Gaļina BALTGAILE);
• muguras sāpju ārstēšanā (Dr. Stella UPATE, Dr. Aīda SMIĻĢE);
• neiroloģisko sarežģījumu ārstēšana onkoloģiskiem pacientiem, sāpju terapija (Dr. Iveta BARKĀNE);
• manuālās terapijas pielietošanā neiroloģisku problēmu risināšanai (Dr. Aleksandrs MARKOVSKIS);
• miega medicīnas speciālists (Dr. Ainārs VECVAGARS);
• Dr. Tatjana TIMOFEJEVA;
• elektrofizioloģiskajos izmeklējumos ( Dr. Māris ANDERSONS)
• Dr. Anita RAITA.

Pakalpojumu cenrādis

Onkologs

Onkologs ir ārsts, kurš specializējies labdabīgu un ļaundabīgu veidojumu diagnostikā un ārstēšanā.

Medicīnas centrā ARS pieredzējuša ārsta uzraudzībā notiek onkoloģisko slimību diagnostika, ārstēšana un novērošana atveseļošanās procesā pacientiem ar krūts dziedzeru, kunģa-zarnu trakta, uroģenitālā trakta un ādas audzējiem.

Onkologs – mammologs konsultē pacientes ar veidojumiem krūts dziedzeros.

Kad var būt nepieciešama onkologa konsultācija?

Ja nepieciešams:

• izvērtēt dzimumzīmes – veikt digitālo dermatoskopiju
• veikt citoloģiskās un histoloģiskās  analīzes
• ja diagnosticēts jaunveidojums vai ir izmeklējumā ir neskaidras atradnes
• atveseļošanās periodā
• konstatēts jaunveidojums kādā no ķermeņa audiem (veicot pašizmeklēšanos).

Kā sagatavoties vizītei?

Dodoties vizītē pie onkologa līdzi jāņem visi ar konkrēto slimību saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Tas ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas atvieglo diagnozes noteikšanu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Turklāt šī informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārtoti jāveic.

Kā notiek vizīte?

Sarunā ar pacientu tiek noskaidrotas sūdzības, izskatīti līdzpaņemtie izmeklējumi un precizēta problēma. Ja nepieciešams, ārsts nozīmē papildizmeklējumus vai nosūta pacientu konsultēties pie citiem speciālistiem un vienojas par nākamo vizīti.

Iespējamie papildizmeklējumi:

Pilnvērtīgai diagnostikai un regulārai veselības stāvokļa kontrolei pieejamas visas nepieciešamās diagnostikas metodes:

• rentgena izmeklējumi (t. sk.  kontrastizmeklējumi kuņģim, tievajām un resnajām zarnām);
• datortomogrāfija (t. sk. skrīninga izmeklējums agrīnai plaušu veidojumu atklāšanai);
• magnētiskā rezonanse (t. sk. speciāla programma krūts dziedzeru izmeklēšanai);
• scintigrāfija;
• mamogrāfija ar tomosintēzi;
• ultrasonogrāfija;
• fibrogastroskopija;
• fibrokolonoskopija u.c. izmeklējumi

Kas ir optometrists? Kas notiek redzes pārbaudē pie optometrista?

Optometrists ir primārās redzes aprūpes speciālists ar augstāko profesionālo izglītību un sertifikāciju optometrista kvalifikācijā. Optometrists novērtē redzes funkcijas, nozīmē un pielāgo optiskos redzes palīglīdzekļus (brilles, kontaktlēcas vai speciālos līdzekļus), darbojas redzes profilaksē un ergonomikā.

Redzes pārbaudē pie optometrista:

• nosaka nekoriģēto un koriģēto redzes asumu tālumā un tuvumā;
• izvērtē esošās korekcijas atbilstību redzes stāvoklim, briļļu/ kontaktlēcu lietojumam un prasībām;
• nosaka objektīvo un subjektīvo refrakciju – maksimāli labāko un individuāli piemērotāko iespējamo korekciju tālumā, vidējos attālumos un tuvumā;
• novērtē kopredzi, akomodāciju un to darbību paaugstinātas redzes slodzes apstākļos, t.sk. darbā ar datoru un citiem digitāliem ekrāniem;
• izraksta individuāli piemērotāko korekciju un nozīmē redzes kontroles plānu;
• sniedz rekomendācijas briļļu lēcu specifikācijas, redzes higiēnas un darba ergonomikas jautājumos;
• pēc nepieciešamības, optometrists konsultē redzes treniņu, tuvredzības progresēšanas kontroles un citos aktuālos redzes un korekcijas jautājumos;
• optometriskā izmeklēšana ietver arī acu veselības skrīningu. Problēmu gadījumā konsultē oftalmologs.

Ja optometrista konsultācijas laikā rodas aizdomas par redzes saslimšanu vai redzes sistēmas traucējumiem, optometrists rekomendē pacientam oftalmologa konsultāciju.

Medicīnas centrā ARS konsultē optometrists:

• Krista CAUNE-BĒRZIŅA

CENRĀDIS

Osteoporozes speciālisti

Osteoporozes speciālists ir ārsts, kurš specializējies osteoporozes –  kaulu slimības diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē.

Osteoporoze ir sistēmiska skeleta saslimšana, kurai ir raksturīga zema kaulu masa un kaulaudu mikroarhitektonikas bojājumi, kas izraisa pastiprinātu kaulu trauslumu un no tā izrietošu paaugstinātu lūzumu risku.

Kad var būt nepieciešama osteoporozes speciālista konsultācija?

Ja ir sūdzības:

• sāpes mugurā, ierobežotas muguras kustības,
• auguma samazināšanās līdz pat 3 cm,
• bieži kaulu lūzumi
• mugurkaula skriemeļu lūzumi,
• gūžas kaula lūzums,
• apakšdelma lūzums,
• mugurkaula izliekums, veidojas „atraitnes kupris”
• kuņģa zarnu trakta darbības traucējumi – vēdera sāpes, trūce, atvilnis, arī apgrūtināta elpošana.

Kā sagatavoties vizītei pie osteoporozes speciālista?

Dodoties vizītē pie osteoporozes speciālista, ja ir, līdzi jāņem visi ar konkrēto slimību saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Līdzi jāņem arī veiktās analīzes un lietoto medikamentu saraksts. Tas ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas atvieglo diagnozes noteikšanu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas taktiku. Turklāt šī informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārtoti jāveic.

Kā notiek vizīte?

Sarunā ar pacientu tiek noskaidrotas sūdzības, ārsts veic izmeklēšanu, izskata līdzpaņemtos izmeklējumus un precizē pacienta veselības stāvokli. Ārsts sastāda individuālu ārstēšanas plānu, izraksta medikamentozu terapiju. Ja nepieciešams, ārsts nozīmē papildizmeklējumus, nosūta pacientu konsultēties pie citiem speciālistiem un vienojas par nākamo vizīti.

 Iespējamie papildizmeklējumi:

• rentgens
• osteodensitometrija
• datortomogrāfija
• DXA – kaulu blīvuma mērījums

 Noderīga informācija

Medicīnas cetra ARS speciālistiem ir vairāk kā 25 gadu pieredze osteoporozes diagnostikā un ārstēšanā.

Osteoporozes speciālisti Dr. Līga ZVAIGZNE un Dr. Sandra ČERNIŠOVA

Zināšanai:

Osteoporoze ir hroniska kaulu slimība, kuras rezultātā kauli kļūst trausli un rodas to lūzumi. Lūzumu biežākās un bīstamākās vietas ir gūžas kaula kakliņš un muguras skriemeļi, to sekas ir veselību apdraudošas un dažreiz pat fatālas.  

Osteoporozes iemesli ir dažādi, tomēr vairumā gadījumu to izraisa hormonālās izmaiņas organismā, nepietiekama fiziska aktivitāte un novecošana. Šī slimība skar katru 4.-5. sievieti un 7.-8. vīrieti pēc 60 gadu vecuma. Osteoporoze ir ārstējama, tomēr svarīgi slimību atklāt savlaicīgi un veikt tās profilaksi.

Ikvienai sievietei pēc 50 un vīrietim pēc 70 gadu vecuma būtu ieteicama kaulu blīvuma pārbaude – ja tā atklāj kaulu blīvuma samazināšanos – jākonsultējas ar osteoporozes speciālistu, kurš izvērtēs medikamentozās ārstēšanas nepieciešamību un kontrolēs slimības gaitu.

Pediatrs

Tas ir bērnu ārsts, kurš specializējies bērnu slimību diagnostikā, ārstēšanā un to profilaksē. Pediatrs rūpējas par bērnu veselīgu augšanu un attīstību dažādos bērnu vecuma posmos – jaundzimušā, zīdaiņa, maza bērna, pirmsskolas vecumā, jaunākajā, vidējā un vecākajā skolas posmā līdz pat 18 gadu vecumam.

Kad var būt nepieciešama pediatra konsultācija?

• Lai veiktu plānotās profilaktiskās apskates un bērna attīstības novērtēšanu
• Zīdaiņiem – jaundzimušā pirmā patronāža  (bērna vispusīga izmeklēšana, padziļinātas konsultācijas par bērna kopšanu, ēdināšanu, attīstības veicināšanu);
• Lai veiktu bezmaksas vakcināciju valsts programmas ietvaros;
• Ja ir akūtas slimības – elpceļu, ādas, alerģijas u.c.
• Ja bērns bieži slimo, ilgstoši klepo, ja sāp vēders u.c.
• Ja bērns nepieņemas svarā un neaug.
• Ja vecākiem ir jautājumi par bērna attīstību, uzvedību, ēšanas paradumiem, dienas režīmu, miega traucējumiem.
• Ja vajadzīga padziļināta hronisku slimību izmeklēšana un ārstēšana.
• Lai veiktu veselības pārbaudi un dokumentu noformēšanu skolai, bērnudārzam, mācībām ārzemēs, izziņai imigrācijas dienestam u.tml.

Kā sagatavoties vizītei?

Dodoties vizītē pie pediatra, ja ir, līdzi jāņem visi ar konkrēto slimību/stāvokli saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem, kā arī potēšanas pase un veikto analīžu rezultāti. Tas ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas atvieglo bērna izmeklēšanu, diagnozes noteikšanu un palīdz izvēlēties piemērotāko ārstēšanu. Turklāt šī informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārtoti jāveic. Vecākiem ieteicams mājās laikus sagatavot jautājumus, lai vizītes laikā neaizmirstos kaut kas ļoti būtisks.

Kā notiek vizīte?

Sarunā ar vecākiem, veicot bērna apskati un izvērtējot līdzpaņemto analīžu un izmeklējumu rezultātus, pediatrs novērtē bērna svara un auguma atbilstību vecumam. Ārsts izvērtē sūdzības un precizē problēmas. Ja nepieciešams, pediatrs nozīmē papildizmeklējumus, nosūta bērnu konsultēties pie citiem speciālistiem un vienojas par nākamo vizīti.

Iespējamie papildizmeklējumi:

• asins un urīna laboratoriskie izmeklējumi,
• ultrasonogrāfija,
• rentgens,
• magnetiskā rezonanse.

Zināšanai:

Mūsu pediatri strādā arī sestdienās, bet mājas vizītēs nepieciešamības gadījumā dodamies arī vakara stundās līdz 20.00 un pat svētdienās un svētku dienās.

Pakalpojumu cenrādis

Tālrunis pediatru mājas vizīšu pieteikšanai: (+371) 672 01 003.

VIDEO:

• Jaundzimušā pirmā patronāža
• Mazuļa ikdienas attīstības veicināšana

Plastikas un rokas ķirurgs

Rokas ķirurgs ir ārsts, kurš specializējies dažāda veida augšējo ekstremitāšu problēmu un slimību diagnostikā un ārstēšanā.
Plastikas ķirurgs ir specializējies estētiskajā un rekonstruktīvajā ķirurģijā, kas palīdz atjaunot iepriekšējo izskatu, ko sakropļojuši audzēji, traumas, ievainojumi, arī iedzimti defekti.

 Kad var būt nepieciešama plastikas un rokas ķirurga konsultācija?

• Pēc rokas traumas, lai likvidētu traumas sekas.
• Lai novērstu rokas slimības, arī iedzimtas problēmas.
• Nervu bojājumu ārstēšanai.
• Osteomielīta – kaula iekaisuma ārstēšanai.
• Krūts atjaunošanai pēc onkoloģiskas operācijas
• Labdabīgu un ļaundabīgu ādas veidojumu ārstēšanai
• Rētu un apdegumu ārstēšanai
• Mīksto audu defektu un nedzīstošu brūču ārstēšanai
• Ja ir jāveic rokas (plaukstas) rekonstruktīvā operācija.

Kā sagatavoties vizītei?

Dodoties vizītē pie plastikas/rokas ķirurga, ja ir, līdzi jāņem visi ar konkrēto slimību/problēmu saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Tas ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas atvieglo izvēlēties piemērotāko ārstēšanu. Turklāt šī informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārtoti jāveic.

Kā notiek vizīte?

Sarunā ar pacientu tiek noskaidrotas sūdzības, tiek veikta izmeklēšana, izskatīti līdzpaņemtie izmeklējumi un precizēta problēma. Ja nepieciešams, ārsts nozīmē papildizmeklējumus vai nosūta pacientu konsultēties pie citiem speciālistiem un vienojas par nākamo vizīti.

Iespējamie papildizmeklējumi:

• Laboratoriski izmeklējumi
• Mamogrāfija ar tomosintēzi
• Ultrasonogrāfija
• Magnētiskā rezonanse

Pneimonologs

Pneimonologs – tas ir ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē.

Biežākās slimības, kuru gadījumā meklējama pneimonologa palīdzība ir:

• dziļo elpceļu infekcijas
• alerģiskas elpceļu slimības
• astma
• hroniskas dziļo elpceļu un plaušu slimības (bronhīti, plaušu emfizēma, bronhektāzes, HOPS – hroniska obstruktīva plaušu slimība)
• ārējo faktoru izraisīti plaušu un elpceļu bojājumi
• intersticiālas plaušu slimības
• sarkoidoze, tuberkuloze u.tml.
• plaušu jaunveidojumu diferenciālā diagnostika.

Biežākās sūdzības:

• aizdusa, pastāvīgs vai lēkmjveida elpas trūkums
• klepus
• krēpas ar vai bez asins piejaukuma
• sāpes krūtīs
• ilgstoši paaugstināta temperatūra, seviški kombinējoties ar kādu no augšminētajiem simptomiem

Papildus diagnostikas metodes, kuras piedāvājam plaušu slimību pacientiem:

• laboratorijas diagnostika (asins, krēpu analīzes)
• rentgena izmeklējumi
• datortomogrāfijas izmeklējumi (t.sk. plaušu skrīninga izmeklējumi)
• ārējo elpceļu funkciju noteikšanas testi ( t.sk. bronhodilatācijas tests)

Kvalitatīva un profesionāla pēdu aprūpe nepieciešama jebkuram cilvēkam, sākot jau no pusaudžu vecuma – ikvienam, kurš rūpējās par savu kāju veselību!

Nereti cilvēki pie pēdu aprūpes speciālista ierodas jau ar problēmām, ar kurām paši netiek galā.

Īpaši svarīgi pēdu profesionāla aprūpe ir paaugstināta riska grupas pacientiem, piem., pacientiem ar cukura diabētu!

ARS Rehabilitācijas centrs
Adrese: Brīvības iela 39, Rīga
Tālruņi: 27 827 224, 67 699 369

Cenrādis

Proktologs

Ķirurgs – proktologs sniedz konsultācijas, veic diagnostiskas manipulācijas, kā arī operatīvo ārstēšanu dažādu taisnās zarnas slimību gadījumos, kā piem.:

• hemoroīdi;
• polipi;
• anālas fisūras (plīsumi) u.tml.

Ķirurga – proktologa konsultācija ieteicama gadījumos, ja pacientam ir vērojamas:

• ilgstošas sāpes vēderā;
• vēdera izejas traucējumi;
• caureja bez jebkāda iemesla;
• aizcietējumi vai tas, ka vēdera izejas laikā aizcietējumi mijas ar caureju;
• no tūpļa zarnas parādās asiņaini vai gļotaini izdalījumi.

Šie simptomi var liecināt gan par labdabīgām zarnu slimībām, gan kolorektālu (resnās vai taisnās zarnas) vēzi. Ja šos simptomus pavada pastāvīgs nogurums vai svara zudums – pie ārsta jādodas nekavējoties.

Pilnvērtīgai izmeklēšanai mūsu klīnikā pieejamas gan endoskopiskās metodes (rektoskopija, fibrokolonoskopija – arī anestēzijā), ultraskaņas izmeklējumi, nepieciešamības gadījumā arī datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses izmeklējumi.

Mūsu dienas stacionārā veicam dažādas proktoloģiskas operācijas, tai skaitā hemoroīdu operāciju ar saudzējošo THD metodi, kura ļauj saīsināt pēcoperācijas periodu un, atšķirībā no konvencionālajām metodēm, sagādā minimālu diskomfortu, ļaujot atjaunot ierastās aktivitātes jau dažas dienas pēc operācijas.

Medicīnas centrā ARS pieņem ķirurgi-proktologi:

• Dr. Jānis DŪMIŅŠ,
• Dr. Inga MELBĀRDE-GORKUŠA,
• Dr. Darija SOLDATENKOVA,
• Dr. Guntis ANCĀNS.

Publikācijas:

• Šoferu un biroja darbinieku slimība – hemoroīdi.

Video:

• Hemoroīdu diagnostikas un ārstēšanas iespējas
• Hemoroīdi un to ārstēšanas iespējas.

Psihiatrs

Medicīnas centrā ARS ambulatori pieņem:

• ārste psihiatre Dr. Zigrīda TARANDA
• psihoterapeiti – psihiatri Dr. Ināra KLAGIŠA un Dr. Pērs KIRKUPS

Medicīnas centrs ARS piedāvā palīdzību pacientiem no 18 gadu vecuma dažādos krīžu stāvokļos:

• pacientiem ar visdažādākajiem neirotiskajiem traucējumiem;
• depresijas pacientiem;
• pacientiem ar dažādiem psihiskās veselības traucējumiem.

Nepieciešamības gadījumā psihiatrs nosūta pacientus pie psihoterapeita vai psihologa, uz citiem papildus izmeklējumiem, kā arī uz ārstēšanos stacionārā.

Psihoterapeits

Psihoterapeits strādā ar dažādām psihoterapijas metodēm.

Medicīnas centra ARS psihoterapeiti piedāvā:

• individuālā psihoterapija ar bērniem un pieaugušajiem;
• ģimenes psihoterapija (pāru terapija);
• kompleksā metode (psihoterapija kombinācijā ar medikamentozo terapiju);
• psihodinamiskā psihoterapija, izmantojot ekspresmetodi un geštaltterapija.

Medicīnas centrā ARS konsultē:

• Dr. Ināra KLAGIŠA
• Dr. Jānis VĪTIŅŠ 

Piedāvājam arī psihologa – Anitas SALNĀJA – konsultācijas.

Cenrādis

Reimatologs

Reimatologs ir speciālists, kurš ārstē kaulu un locītavu, kā arī saistaudu un tā sauktās sistēmslimības, kuru gadījumā iesaistītas vairākas orgānu sistēmas (piem, sirds-asinsvadu sistēma, nieres, aknas, āda, utml.)

Zināmākās no reimatiskajām slimībām: osteoartrīts, reimatoīdais artrīts, sistēmiskā sarkanā vilkēde, sklerodermija, dažādi artrīti (reaktīvs artrīts, psoriātisks artrīts, artrīts pacientiem ar hroniskām iekaisīgām zarnu slimībām), miozīti (muskuļu iekaisīgi bojājumi), vaskulīti (asinsvadu iekaisīgas slimības).

Visbiežāk pacienti nokļūst pie reimatologa, sūdzoties par:

• locītavu sāpēm un pietūkumu;
• ilgstoši paaugstinātu temperatūru;
• svara zudumu;
• vispārēju nespēku;
• muskuļu sāpēm;
• izsitumiem uz ādas un cita veida ādas bojājumiem.

Reimatiskās slimības ir sarežģītas un ne vienmēr viegli diagnosticējamas. To ārstēšana bieži ir starpdisciplināra – iesaistīti tiek imunologi, infektologi, nefrologi, hepatologi, kardiologi,  neirologi, traumatologi – ortopēdi u.c., kā arī fizikālās terapijas un fizioterapijas speciālisti.

Mūsu klīnikā konsultācijas sniedz reimatoloģe Tamāra ZAVGORODNAJA, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties ar citiem speciālistiem. Pieejamas visplašākās diagnostikas iespējas: gan laboratorijas izmeklējumi (E. Gulbja laboratorija), gan ultrasonogrāfija (iekšējiem orgāniem, locītavām un saistaudiem), gan attēlu diagnostikas izmeklējumi (rentgens, magnētiskā rezonanse, datortomogrāfija) u.c.

Viena no būtiskām reimatisko pacientu atveseļošanās procesa sastāvdaļām ir rehabilitācija – īpaši, ja skartas locītavas. Medicīnas centrā ARS pieejama:

• fizikālā terapija (siltumterapija, elektroterapija u.c);
• masāža,
• kustību terapija – ārstnieciskā vingrošana, slinga terapija.

VIDEO:

• Artrīts. Reimatoīdais artrīts

Diagnostiku un individuālo zolīšu izgatavošanu veic sertificēts tehniskais ortopēds Renārs GOLDMANIS

Optiskā fotoplantoskopija – pēdu ekspresdiagnostika

Ar fotoplantoskopiju veic pēdu funkcionālos testus, kas palīdz novērot papēža un citu kaulu izmaiņu reakcijas un konstatēt pārslogotos pēdu segmentus.

Optiskās fotoplantoskopijas analīze tiek veikta ar plantoskopu, kurš ir izgaismots ar LED gaismām un papildus aprīkots ar iebūvētu HD kameru, kas veic pēdu foto un video uzņēmumus.

Ar šīs ierīces palīdzību tehniskais ortopēds analizē stāju, konstatē plakano pēdu veidus un pakāpes, kā arī izvērtē, vai ir  nepieciešamība pēc kāda tehniskā palīglīdzekļa. Katram klientam tiks izstrādāts un izsniegts izraksts ar individuālu rekomendāciju plānu.

Kādos gadījumos ieteicams veikt fotoplantoskopiju?

• Efektīva diagnostika ne tikai plakano pēdu, bet arī citu patoloģiju gadījumos, kā arī profilaktiskos nolūkos, ja ir muskuloskeletālas un neiroloģiskas saslimšanas.
• Cilvēkiem, kuriem ir sabiezējumi pēdās, grūtības piemeklēt apavus.
• Sportistiem, kuri vēlas izgatavot ērtas, sporta apavos ieliekamas zolītes atkarībā no individuālajām sporta specializācijas prasībām.
• Cilvēkiem pēc pēdu, pirkstu, ceļu vai gūžas locītavu operācijām. Ja ir nevienāds kāju garums, nepieciešamības gadījumā to ir iespējams noteikt.
• Procedūra ir vienkārša un droša, to ieteicams veikt arī pirmsskolas un skolas vecuma bērniem, ja ir stājas vai gaitas izmaiņas, kā arī tad, ja bērns sūdzas par sāpēm pēdu, ceļu, potīšu locītavās.
• Profilaktiski to ieteicams veikt tiem, kuri visu dienu pavada stāvot kājās; sievietēm, kuras ikdienā nēsā augstpapēžu apavus; ja ir liekais svars, cukura diabēts vai reimatoīdais artrīts u.c.

Zināšanai: Plantoskopijas procedūra ir informatīva, pavisam nekaitīga un nesāpīga.

ARS Rehabilitācijas centrs
Brīvības iela 39, Rīga
Tālr. 27 827 224 vai 67 699 369

Traumatologs – ortopēds

Traumatologs – ortopēds ir ārsts, kurš specializējies kustību un balsta aparāta traumu un slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē.

 Kad var būt nepieciešama konsultācija?

• pēc traumas, ja ir aizdomas par kaulu lūzumiem, izmežģījumiem, sasitumiem un sastiepumiem;
• ja ir balsta un kustību aparāta hroniskas slimības;
• ja ir sāpes pēdās, ceļos, gūžās, plecos, plaukstās un citās locītavās;
• ja problēmas rada kaulu deformācija, artroze;
• ja ir nestabilitāte ceļa locītavā
• ja ir cīpslu un muskuļu bojājumi
• ja ir kompresijas neiropātija
• jāārstē traumu sekas

Kā sagatavoties vizītei?

Dodoties vizītē pie traumatologa ortopēda, ja ir, līdzi jāņem visi ar konkrēto slimību saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Tas ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas atvieglo diagnozes noteikšanu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Turklāt šī informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārto.

Kā notiek vizīte?

Sarunā ar pacientu tiek noskaidrotas sūdzības, ārsts veic izmeklēšanu, izskata līdzpaņemtos izmeklējumus un precizē diagnozi. Ja nepieciešams, ārsts nozīmē papildizmeklējumus, medikamentozu terapiju, manipulācijas, fizioterapiju vai nosūta pacientu konsultēties pie citiem speciālistiem un vienojas par nākamo vizīti.

Iespējamie papildizmeklējumi:

• rentgens,
• ultrasonogrāfija,
• magnētiskā rezonanse,
• daudzslāņu datortomogrāfija,
• scintigrāfija.

Artroskopiskās operācijas dienas stacionārā

Traumatologi – ortopēdi dienas stacionārā veic diagnostiskās un ārstnieciskās artroskopijas, blokādes un citas manipulācijas.

VIDEO:

• Ceļa locītavas traumas. Priekšējās krusteniskās saites rekonstrukcija
• Sāpes pleca locītavā! Diagnostikas un ārstēšanas iespējas

Urologs ir ārsts, kurš specializējies plaša spektra urīnizvadsistēmas un reproduktīvās sistēmas slimību diagnostikā un ārstēšanā.

Medicīnas centra ARS urologi palīdzēs risināt uroloģiskas problēmas gan vīriešiem, gan sievietēm.

Kad var būt nepieciešama urologa konsultācija?

•  Biežākās uroloģiskās problēmas vīriešiem:

  • Prostatas labdabīgas saslimšanas;
  • Prostatas vēža agrīna diagnostika;
  • Erektilā disfunkcija;
  • Priekšlaicīga ejakulācija;
  • Vīriešu neauglība;
  • Vīriešu kontracepcija – vazektomija;
  • Seksuāli transmisīvu slimību diagnostika un ārstēšana;
  • Sēklinieku saslimšanas, sēklinieka maisiņa varikozas vēnas.

• Biežākās uroloģiskās problēmas sievietēm:

  • Urīnceļu infekcija;
  • Urīna nesaturēšana;
  • Pāraktīvs urīnpūslis.

• Abiem dzimumiem:

  • Nierakmeņu slimība;
  • Urīnceļu audzēju agrīna diagnostika – nieru, urīnpūšļa audzēji;
  • Iedzimtas urīnceļu anomālijas – dubultniere, pakavveida niere;
  • Slimnieku novērošana pēc ļaundabīgu audzēju ārstēšanas.

Kā sagatavoties vizītei?

Dodoties vizītē pie urologa, ja ir, līdzi jāņem analīzes, visi ar konkrēto slimību saistītie izraksti un slēdzieni, kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Tas urologam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, atvieglo diagnozes noteikšanu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Turklāt šī informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārto.

 Iespējamie papildizmeklējumi:

• Asins un urīna analīzes;
• fibrocistoskopija – endoskopiska urīnpūšļa izmeklēšana;
• urodinamiskie izmeklējumi;
• scintigrāfija;
• magnētiskā rezonanse;
• datortomogrāfija;
• ultrasonogrāfija.

Noderīga informācija:

• Iespēja veikt fizioprocedūras, kurās izmanto bioatgriezeniskās saiknes jeb biofeedback metodi, trenējot un nostiprinot iegurņa pamatnes muskulatūru.
• Litotripsija jeb nierakmeņu skaldīšana ir Nacionālā veselības dienesta (NVD) apmaksāts pakalpojums

Cenrādis

Uztura speciālista konsultācija ir īpaši noderīga arī cilvēkiem ar gremošanas traucējumiem, diabētu vai sirds slimībām. Ar speciālista palīdzību iespējams sabalansēt ēšanas paradumus, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, ēšanas ieradumus un vecumu, kā arī piemēro fiziskās aktivitātes. Šī speciālista konsultācija īpaši noderīga ir tiem pacientiem, kuri vēlas nomest/uzņemt svaru.

Uztura speciālists sniedz konsultācijas šādos gadījumos:

• Veselīga uztura pamatprincipi atbilstoši vecumam un dzīves veidam;
• Svara korekcija:
  • svara samazināšana;
  • svara palielināšana.
• Pareiza uztura izvēle dažādos dzīves posmos:
  • bērnu un jauniešu uzturs;
  • sportistu uzturs;
  • plānojot grūtniecību;
  • grūtniecības laikā;
  • menopauzes laikā;
  • vecu cilvēku uzturs.
• Nepieciešamā diēta dažādu saslimšanu gadījumos:
  • cukura diabēts;
  • koronārās sirds slimības;
  • hipertensija;
  • locītavu slimības;
  • vairogdziedzera slimības;
  • kunģa, aizkunģa dziedzera, barības vada, nieru, aknu slimības;
  • onkoloģiskas saslimšanas;
  • alerģijas;
  • produktu nepanesība, utt.
• Uzturs pēc operācijām;
• Ēšanas traucējumi – anoreksija, bulīmija, kompulsīvie ēšanas traucējumi;
• u.c. ar uzturu saistīti jautājumi.

Konsultācijas laikā speciālists:

• precizēs informāciju par pacienta veselības stāvokli, slimības vēsturi, ēdināšanas paradumiem, fiziskās aktivitātes līmeni un dzīves veidu;
• noteiks ķermeņa antropometriskos rādītājus (svaru, garumu, vidukļa – gurnu attiecību, ĶMI);
• analizēs esošo ēdienkarti un kļūdas tajā;
• izskaidros veselīga uztura pamatprincipus, veselīga ēdiena gatavošanas paņēmienus, svara kontroles metodes;
• atradīs individuālu risinājumu katra pacienta mērķiem un vēlmēm;
• atbildēs uz jautājumiem par veselīgu uzturu un veselīgu produktu izvēli veikalā.

Padoms!

Lai uzsāktu tievēt  vai pieņemties svarā pirmkārt, jābūt lielam gribasspēkam un motivācijai to darīt. Sabalansēts uzturs un  regulāra fiziskā aktivitāte palīdz ātrāk, interesantāk sasniegt Jūsu mērķi!!!

Pēc konsultācijas, iepriekš piesakoties, ir iespējama arī fizioterapeita konsultācija.

ARS Rehabilitācijas centrā konsultē uztura speciālisti:

ARS Rehabilitācijas centrā 
Brīvības iela 39, Rīga
Tālrunis: 67 699 369 vai 27 827 224

Cenrādis

Vertebrologs – mugurkaula ķirurgs

Vertebrologs jeb mugurkaula ķirurgs ir ārsts, kurš specializējies muguras sāpju, traumu un slimību diagnosticēšanā un ārstēšanā.

Vertebrologa jeb mugurkaula ķirurga kompetencē ir:

• mugurkaula traumu (mugurkaula skriemeļu lūzumu un mežģījumu);
• mugurkaula slimību (spondiloze, diska trūce, spondilolistēze, skolioze);
• ķirurģiskā un konservatīvā ārstēšana.

Kā sagatavoties vertebrologa vizītei?

Dodoties vizītē pie vertebrologa, ja ir, līdzi jāņem visi ar konkrēto slimību saistītie izraksti un diagnostiskie slēdzieni (diskos un/vai to apraksti), kas saņemti slimnīcās, ambulatorās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem. Tas ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas atvieglo diagnozes noteikšanu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Turklāt šī informācija palīdz taupīt laiku un līdzekļus, jo var gadīties, ka daži izmeklējumi jau ir veikti un vairs nav atkārtoti jāveic.

Iespējamie papildizmeklējumi:

• asins bioķīmijas analīzes, pilna asins aina,
• rentgenogrāfija,
• datortomogrāfija
• magnētiskā rezonanse,
• scintigrāfija,
• galvas un kakla asinsvadu izmeklēšana – doplerogrāfija u.c.
• elektromiogrāfija.