Elkoņa nerva saspiedums jeb kubitālā kanāla sindroms ir otra izplatītākā kompresijas neiropātiju forma. Kubitālais kanāls atrodas elkoņa locītavas iekšpusē, caur to iet elkoņa nervs.
Kas izraisa kubitālā kanāla sindromu?
Ar kubitālā kanāla sindromu saslimst cilvēki, kuri diendienā veic vienveidīgas, monotonas kustības, kas rada lielāku slodzi tieši uz elkoņa locītavu. Kubitālā kanāla sindroms var attīstīties gan vienā rokā, gan abās. Tas var kombinēties arī ar karpālā kanāla sindromu.
Simptomi
Pirmie simptomi ir pirkstu tirpšana, sāpes mazajā pirkstiņā un zeltnesī, biežāk vadošajā rokā.
Iemesli
Elkoņa nerva saspiedums biežāk rodas tiem cilvēkiem, kuri ikdienā ilgstoši strādā ar saliektu elkoni, paceltām rokām vai arī tur rokas saspringtā pozā, veicot vienas un tās pašas kustības, radot lielu slodzi elkoņiem. Visbiežāk tas mēdz būt tenisistiem, kuri gadiem ilgi spēlē tenisu, datorspeciālistiem, biroju darbiniekiem, transporta līdzekļu vadītājiem u.c.
Biežākās kubitālā kanāla sindroma slimības izpausmes:
- progresējoša tirpšana un sāpes mazajā pirkstiņā un zeltnesī,
- tirpšana un sāpes vairāk traucē dienā, nevis naktī,
- veidojas pirkstu jušanas traucējumi,
- pakāpeniski mazinās plaukstas spēks,
- zūd plaukstas satvēriens, vairs nevar noturēt rokā priekšmetus.
SVARĪGI: tirpšanas un sāpju sajūtas nevajag atstāt bez ievērības, jo ilgstoši neārstēts kubitālā kanāla sindroms izraisa neatgriezeniskus nerva bojājumus, mokošas sāpes un jušanas traucējumus, kas var beigties ar rokas paralīzi, darbaspēju zudumu un invaliditāti.
Ja nervs ir nospiests ilgstoši, laika gaitā izdilst plaukstas muskuļi un rada pirkstu kustību traucējumus.
Kompresijas neiropātiju ārstēšana
Medicīnas centra ARS ārstu rīcībā ir dažādas metodes, kas palīdz uz laiku/ vai pilnībā novērst nepatīkamās sajūtas un atvieglot sāpīgo stāvokli. Atkarībā no nerva bojājuma pakāpes ir vairākas iespējas. Vieglākos gadījumos izmanto medikamentozu terapiju, pretiekaisuma līdzekļus, steroīdu injekcijas jeb blokādi. Dažkārt palīdz fizikālā terapija – ultraskaņa ar ārstniecisku ziedi, magnētterapija, elektroforēze u.c procedūras, kas mazina plaukstā tūsku, tā atbrīvojot saspiesto nervu. Naktīs var lietot ortozes, kas tur roku pareizā stāvoklī un mazina sāpes. Tomēr visas šīs metodes rada īslaicīgu efektu. Lai atbrīvotu saspiesto nervu, ir jāveic operācija. Tā sniedz rezultātu ilgtermiņā – iespēju atkal normāli strādāt un izgulēties.
Operācija
Nerva atbrīvošanai izmanto vai nu tradicionālo ķirurģisko vai jaunāko un daudz mazāk traumatisko endoskopisko metodi. Operāciju veic ARS dienas stacionārā lokālajā anestēzijā. Pacients jau tajā pašā dienā tūdaļ pēc operācijas var doties mājās. Veicot tradicionālo ķirurģisko operāciju, plaukstas pamatnē (vai elkoņa locītavas iekšējā virsmā) caur nelielu griezienu ādā atver kanālu un atbrīvo nospiesto nervu. Pēc operācijas vienu mēnesi jāievēro saudzējošs režīms. Ievērojami vieglāka un saudzīgāka pacientam ir endoskopiskā metode – caur nelielu griezienu ādā karpālajā (vai kubitālajā) kanālā ievada miniatūru endoskopu – videokameru un mikroskopiskus ķirurģiskos instrumentus, kas palīdz atbrīvot nervu. Tā tiek saudzēti apkārtējie audi, nodrošinot mazāk sāpīgu pēcoperācijas periodu, ātrāku atveseļošanos un darbspēju atjaunošanos, kā arī minimālu kosmētisko defektu. Būtiska šīs metodes priekšrocība ir vienkāršā brūces aprūpe, kas īpaši ir svarīgi pacientiem ar apgrūtinātu brūču dzīšanu – cukura diabēta, asinsvadu u.c. slimniekiem. Pēc endoskopiskās operācijas rehabilitācijas periods ir daudz īsāks.
Karpālā un kubitālā kanāla sindromu ārstēšanu veic:
- neiroķirurgs – vertebrologs Dr. med. Jānis Šlēziņš
- neiroķirurgs – vertebrologs Dr. Raimonds Mikijanskis
