Tirpst rokas? Sāp rokas?
Kāds ir roku tirpšanas iemesls?
Roku tirpšanai un sāpēm ir daudz dažādu iemeslu, tāpēc vispirms ir nepieciešama rūpīga izmeklēšana. Izplatītākais tirpšanas sajūtu iemesls ir kompresijas neiropātija jeb nerva saspiedums. Ir vairāk nekā 20 kompresijas neiropātiju veidu. Karpālā un kubitālā kanāla sindroms ir divas biežākās saslimšanas šajā slimību grupā.
Kompresijas neiropātija izsaka slimības būtību – ir nospiests nervs. Parasti tas tiek nospiests ķermeņa visšaurākajās vietiņās, tāpēc arī to dēvē par kanāla slimību. Nervs tiek nospiests karpālajā kanālā – plaukstas pamatnē vai kubitālajā kanālā– šaurā kanālā elkoņa apvidū. Karpālā kanāla sindroms ir izplatīts daudz biežāk nekā kubitālā kanāla sindroms.
Kas ir karpālā kanāla sindroms?
Nerva nospiedums visbiežāk mēdz veidoties plaukstas pamatnē – karpālajā kanālā. Tas ir kanāls starp plaukstas kauliem un plaukstas pamatnes saiti, caur kuru iet pirkstu saliecējcīpslas un vidusnervs, kas nodrošina pirkstu jutību.
Kas izraisa karpālā kanāla sindromu?
Nerva saspiedumu var izraisīt pārpūle, ilgstošas, vienveidīgas kustības, vairākas slimības, kā arī traumas. Ilgstoša spiediena rezultātā daļa nerva šķiedru iet bojā, radot kustību un ādas jutības traucējumus.
Simptomi
Pirmie simptomi ir pirkstu tirpšana, dedzinoša sajūta un sāpes, biežāk vadošajā rokā. Ja cilvēks ir labrocis, tad nerva nospiedums veidojas labajā rokā, jo slodze ir lielāka tieši šai rokai, kreilim – otrādi.
Iemesli
Karpālā kanāla sindroms biežāk ir vienveidīga roku darba darītājiem, kuri pārslogo rokas un pirkstus, veicot vienas un tās pašas kustības, strādā ar paceltām rokām vai arī tur rokas saspringtā pozā. Vēsturiski karpālā kanāla sindromu sauca par slaucēju slimību, jo tā visbiežāk mēdza būt sievietēm, kuras visu mūžu slauca govis ar rokām. Mūsdienās darbs ir kļuvis vieglāks, smago roku darbu ir aizstājušas jaunās tehnoloģijas, datori un modernas iekārtas, tomēr šīs slimības izplatība nemazinās. Tā ne vienmēr ir saistīta ar smagu un/vai vienveidīgu darbu, ar to saslimst cilvēki, kuri diendienā neko smagu nedara. Sievietēm karpālā kanāla sindroms ir izplatīts četras reizes biežāk nekā vīriešiem. Tas biežāk mēdz būt cilvēkiem ar vielmaiņas un hormonālā līdzsvara traucējumiem, cukura diabēta slimniekiem, ar pavājinātu vairogdziedzera funkciju, reimatoīdo artrītu.
Biežākās slimības izpausmes:
- progresējoša tirpšana un sāpes rokās, īpaši naktīs,
- pietūkums, nejūtīgums pirkstos no rītiem,
- kustību traucējumi plaukstās, rokas nespēks,
- nespēja satvert un noturēt sīkus priekšmetus.
Zināšanai: ilgstoši neārstēts nervu nospiedums plaukstā radikāli pasliktina dzīves kvalitāti – pirkstu jušanas traucējumi kļūst aizvien izteiktāki, ar laiku izdilst plaukstas muskuļi, plauksta zaudē spēku un zūd spējas veikt pat vienkāršus ikdienas darbus.
Ja laikus neuzsāk ārstēšanu, sāpes un tirpšana mēdz izplatīties pa visu roku un ir traucētas plaukstas funkcijas.
Diagnostika
Lai noteiktu tirpšanas iemeslu un uzsāktu atbilstošu ārstēšanu, ir jādodas pie neirologa vai neiroķirurga. Lai izvēlētos piemērotāko ārstēšanas metodi, kas mazina spiedienu uz nervu un veicina bojāto šķiedru atjaunošanos, vispirms ir jāprecizē nerva bojājuma vieta un pakāpe. Diagnostika ir būtiska, jo no tās atkarīga ārstēšana, kas katrā gadījumā atšķiras.
- Neiroķirurga konsultācija. Ja sūdzības kļūst pastāvīgas un nepāriet 2–3 nedēļu laikā, ir jāiet pie ārsta. Ir svarīgi noskaidrot sūdzību iemeslu, ja nepieciešams, nozīmēt atbilstošus izmeklējumus, lai pieņemtu lēmumu par piemērotāko ārstēšanas taktiku
- Neirogrāfija. Izmēra motoro un sensoro nervu impulsa vadīšanas ātrumu, lai noteiktu nerva šķiedru bojājumu, tā raksturu un līmeni.
- Ultrasonogrāfija. Sniedz papildus informāciju par izmaiņām nervam blakus esošajos audos – cīpslās, locītavā un kaulos.
Papildus diagnostikas iespējas
Ja ir aizdomas, ka roku tirpšanu un sāpes izraisa kāda cita slimība, diagnozes precizēšanai var izmantot rentgenu, elektromiogrāfiju, datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi, laboratorās analīzes u.c.
- Datortomogrāfijas izmeklējumā var labi redzēt kaulu izaugumus, skrimšļus, radziņus, sabiezinātās saites.
- Elektromiogrāfija palīdz atklāt nerva dzīvotspēju un vadīšanas spēju.
- Asinsanalīzes veic, lai noteiktu, vai organismā nav radies iekaisums.
- Ultrasonogrāfiju veic, ja nerva apvidū ir kaut kas aizdomīgs, piemēram, palielināta locītavas somiņa vai ir kāds cits neskaidrs veidojums.
- Magnētisko rezonansi veic, ja ir aizdomas, ka nerva nospiedums ir izveidojies kādā citā vietā, piemēram, mugurkaula kakla daļā. Izmeklēšana ar magnētisko rezonansi parāda nerva struktūru, muguras smadzenes, muguras smadzeņu saknītes.
Kādas ir ārstēšanas iespējas?
Ārstēšanas galvenais mērķis ir samazināt/novērst nerva saspiedumu. Ir dažādas metodes un palīglīdzekļi, kas palīdz uz laiku novērst nepatīkamās sajūtas un atvieglot pašreizējo stāvokli.
Atkarībā no nerva bojājuma pakāpes ir vairākas iespējas.
- Saudzējošs režīms. Vieglas kompresijas neiropātijas gadījumā, ja simptomi ir tikko sākušies, rekomendē roku vairāk saudzēt.
- Medikamentoza terapija. Vieglākos gadījumos izmanto medikamentozu terapiju ar lokālām injekcijām. Tam izmanto gan pretiekaisuma līdzekļus, gan steroīdu injekcijas jeb blokādi.
- Fizikālā terapija. Ultraskaņa ar ārstniecisku ziedi, magnētterapija, elektroforēze u.c. procedūras palīdz mazināt tūsku un atbrīvot saspiesto nervu. Labi palīdz arī speciālās ortozes, kas ļauj turēt roku pareizā stāvoklī.
- Operācija. Nerva saspieduma atbrīvošanai izmanto konvencionālo metodi vai jaunāko un daudz mazāk traumatisko endoskopisko metodi.
- Tradicionālā ķirurģiskā/konvencionālā operācija tiek veikta lokālā anestēzijā. Plaukstas pamatnē (vai elkoņa locītavas iekšējā virsmā) veic nelielu griezienu ādā, atver kanālu un atbrīvo nervu no nospieduma. Pēc operācijas vienu mēnesi jāievēro saudzējošs režīms.
- Endoskopiskā metode, salīdzinot ar līdz šim izmantotajām ķirurģiskās ārstēšanas metodēm, ir daudz saudzīgāka pacientam. Tā ir jauna, revolucionāra metode roku tirpšanas ķirurģiskai ārstēšanai – mūsdienu “zelta standarts” pasaulē un Latvijā. Šī metode ir īpaši piemērota augsta riska pacientiem ar apgrūtinātu brūču dzīšanu (cukura diabēta, perifēro artēriju, metabolo u.c. slimību gadījumos). Operācijas laikā caur nelielu griezienu ādā karpālajā (vai kubitālajā) kanālā ievada miniatūru endoskopu – videokameru un mikroskopiskus ķirurģiskos instrumentus, kas palīdz atbrīvot nospiesto nervu.
Endoskopiskai metodei, salīdzinot ar līdz šim izmantotajām ķirurģiskās ārstēšanas metodēm ir virkne priekšrocību:
- minimāls kosmētiskais defekts
- īsāks un mazāk sāpīgs pēcoperācijas periods
- agrīna darba spēju atjaunošanās
Operācija sniedz rezultātu ilgtermiņā – iespēju atkal normāli strādāt un izgulēties.
Operāciju veic, izmantojot lokālo anestēziju, ARS dienas stacionārā. Pacients jau tajā pašā dienā tūdaļ pēc operācijas var doties mājās.
Medicīnas centrā ARS Dienas stacionārā veic:
- minimāli invazīvu (endoskopisku) stenozējošo neiropātiju (karpālā, kubitālā, tarsālā u.c. kanālu) ķirurģisku ārstēšanu
Karpālā un kubitālā kanāla sindromu ārstēšanu veic:
- neiroķirurgs – vertebrologs Dr. med. Jānis ŠLĒZIŅŠ
- neiroķirurgs – vertebrologs Dr. Raimonds MIKIJANSKIS
