Janvāris visā pasaulē tiek atzīmēts kā Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis. Latvijā saslimstība un mirstība no dzemdes kakla vēža joprojām ir viena no augstākajām Eiropā, tāpēc mediķi neatlaidīgi aicina rūpēties par savu veselību, veikt valsts apmaksātās profilaktiskās pārbaudes, lai uzturētu labu dzīves kvalitāti, aicinot veikt valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi un jauniešu vakcināciju pret šā vēža izraisītāju – cilvēka papilomas vīrusu.
Kā atbildīgi rūpēties par savu veselību, skaidro Medicīnas centra ARS ginekoloģe, kolposkopijas speciāliste Asoc. prof., Dr.med. Jana ŽODŽIKA, viena no kolposkopijas metodes tradīciju atjaunotājām Latvijā, Eiropas Kolposkopijas Federācijas ģenerālsekretāre.
Dzemdes kakla vēzis pēc krūts vēža ir otra biežāk sastopamā ļaundabīgā audzēja saslimšana sievietēm vecumā līdz 45 gadiem. Šī ļaundabīgā slimība skar jaunas sievietes reproduktīvajā vecumā. Tāpēc aicinu visas mūsu valsts sievietes izmantot vēža skrīninga programmas iespējas. Tās ietvaros sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem Nacionālais veselības dienests sūta uzaicinājumu veikt dzemdes kakla pārbaudi, nodrošinot nepieciešamo izmeklēšanu un ārstēšanu par valsts līdzekļiem.
Kā var atklāt dzemdes kakla vēzi?
Atšķirībā no citām skrīninga programmām, veicot dzemdes kakla skrīningu, patiesībā mēs nemeklējam vēzi, bet gan pirmsvēža izmaiņas. Te izmanto divu veidu algoritmus – viens ir citoloģijas skrīnings sievietēm no 25 līdz 29 gadiem, otrs – primārā cilvēka papilomas vīrusa skrīnings no 30 līdz 70 gadiem.
Kāds ir algoritms primārā cilvēka papilomas vīrusa skrīningam no 30 līdz 70 gadiem?
CPV ir dažādi – zināmi vairāk nekā 200 tipi. To iedala ādas un gļotādu tipos, kā arī onkogēnajos (tiem ir potenciāls radīt ļaindabīgas izmaiņas) jeb augsta riska un neonkogēnajos jeb zema riska CPV. Zema riska CPV visbiežāk nekādu slimību nerada vai dažkārt izraisa labdabīgas gļotādas izmaiņas, piemēram, kondilomas, kā arī zemas pakāpes izmaiņas gļotādas šūnās, kas ir pārejošas, tāpēc parasti zema riska CPV infekcijas gadījumā nekādi papildus testi vai ārstēšana nav nepieciešami.
Arī augsta riska CPV infekcijas nebūt nenozīmē, ka noteikti ir pirmsvēža slimība. Visbiežāk tā ir tikai CPV infekcija, kas visbiežāk ar laiku pazūd. Augstas pakāpes izmaiņas šūnās ir aptuveni 20% sieviešu ar augsta riska CPV.
Ja ir pozitīvi augsta riska CPV, laboratorijā veic citoloģisko analīzi – apskata dzemdews kakla gļotādas šunās mikroskopā. Ja atrod CPV 16. un 18. tipus, kuri visbiežāk rada augstas pakāpes izmaiņas šūnās, neatkarīgi no citoloģijas rezultāta, jāveic padziļināta dzemdes kakla izmeklēšana – kolposkopija. Ja ir citi augsta riska CPV, tālākā taktika ir atkarīga no citoloģijas rezultāta. un ir izmaiņas jebkurosja citoloģijā ir rezultātos ASCUS, LSIL, AGUS, HSIL, ASC-H, tad veic kolposkopiju. Ja izmaiņu nav, citoloģiju atkārto divas reizes ar viena gada intervālu. Un, ja tad ir jebkurš izmainīts citoloģijas rezultāts, veic kolposkopiju, bet, ja nav konstatētas izmaiņas, tad gaida nākamo uzaicinājumu, – pēc trim gadiem.
Kolposkopija ir diagnostikas metode, kas kalpo kā zelta standarts, lai diagnosticētu un ārstētu dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņas. Šī ir obligāta dzemdes kakla priekšvēža diagnostikas metode. Kolposkopijas izmeklējumā būtiska loma ir ārsta kompetencei un pieredzei, jo tā ir subjektīva izvērtēšanas metode. Tā ir lielā mērā atkarīga arī no kolposkopa aparāta jutības, precizitātes un kvalitātes. Ieteicams šo izmeklējumu veikt medicīnas iestādēs, kur strādā kolposkopijā sertificēti ginekologi, kuri katru dienu aprūpē lielu skaitu sieviešu ar dzemdes kakla priekšvēža slimībām, tā uzturot savu kompetenci un arī pakalpojumu kvalitāti.
Kas ir svarīgi dzemdes vēža profilaksē?
Ļoti būtiska ir vakcinācija. To nodrošina valsts ar efektīvu vakcīnu pret deviņiem cilvēka papilomas vīrusa tipiem. Vakcinācija jāveic gan meitenēm, gan zēniem. Šo vakcīnu valsts apmaksā gan zēniem, gan meitenēm no 12 līdz 18 gadiem. Tas ir ļoti būtiski, jo cilvēka papilomas vīruss skar abus dzimumus. Tas var izraisīt ne tikai dzemdes kakla, sievietes ārējo dzimumorgānu ļaundabīgas slimības, bet arī anālā apvidus, vīriešiem dzimumlocekļa, arī rīkles, balsenes ļaundabīgas izmaiņas. Daudzu pētījumu un valstu pieredze rāda, ka abu dzimumu vakcinācija ievērojami samazina šī vīrusa izplatību.
Esi atbildīga pret sevi un savu veselību!
https://www.doctus.lv/raksts/zinas/sacies-starptautiskais-dzemdes-kakla-veza-modribas-menesis-6011/
Medicīnas centrs ARS
Sieviešu konsultāciju nodaļa
Tālr. +371 67 201 061
