Nevilcinies, jo laikam ir izšķiroša nozīme!
Ilgstošas sāpes plecā būtiski bojā tavu dzīves kvalitāti, turklāt laikus neārstētas apdraud pleca locītavas veselību nākotnē, tāpēc ir jāmeklē pieredzējuša traumatologa ortopēda palīdzība, lai atklātu un novērstu sāpju 
iemeslu.
Sāpju iemeslus pleca locītavā un to ārstēšanu skaidro Medicīnas centra ARS traumatologs – ortopēds Dr. Jānis Dobelnieks.
Plecs streiko
Plecs ir sarežģīts biomehānisms. Pleca locītava ir vienīgā cilvēka ķermenī, kas var veikt pilnu rotāciju, kustību apjomu nodrošina daudzas anatomiskas struktūras. Tiklīdz šajā mehānismā kaut kas nobrūk, tas var notikt pat šķietami nenozīmīgas traumas dēļ, plecs sāk streikot. Ja vien tā nav bijusi nopietna trauma, bieži vien sāpju iemeslu uzreiz nevar noteikt, bet sāpēm vienmēr ir kāds provocējošs faktors, kas var radīt ilgstošas sāpes un komplikācijas ilgtermiņā.
Nepielāgojies sāpēm
Diemžēl bieži vien sāpes nemazinās, tās kļūst aizvien izteiktākas un traucē naktīs gulēt. Daudzi cilvēki cenšas pielāgoties situācijai, ja sāpju dēļ roku uz augšu pacelt nevar, tad to vienkārši vairs nedara. Tā plecs kļūst aizvien stīvāks, laika gaitā var attīstīties plaši pleca locītavas bojājumi un citas problēmas, kas var beigties pat ar pleca locītavas protezēšanu un invaliditāti. Pašārstēšanās ar pretsāpju medikamentiem, ziedēm un kompresēm var mazināt iekaisumu un sāpes, bet anatomisku struktūru bojājumu novērst nevar. Ja sāpes ir ilgstošas un nepāriet, ir jāiet pie ārsta. Ir svarīgi saprast, ka pleca sāpju ārstēšanā laikam ir būtiska nozīme.
- Ja piepeši sāk sāpēt plecs, ieteicams sākt ar nogaidošu taktiku, samazināt slodzi un ļaut plecam atpūsties. Ja sāpes nepāriet divu nedēļu laikā un tikai palielinās, tas ir signāls, ka bojājums plecā ir nopietns.
- Lai netērētu laiku liekiem izmeklējumiem, ieteicams doties tūdaļ pie traumatologa- ortopēda, lai veiktu detalizētu pleca locītavas izmeklēšanu un uzsāktu kvalitatīvu un profesionālu ārstēšanu.
Kāpēc sāp plecs?
Vispirms vajadzētu noskaidrot, kas tieši rada sāpes plecā. Bieži vien sāpju iemesls ir meklējams nevis pašā pleca locītavā, bet gan mugurkaula kakla daļā, kur starpskriemeļu diski, nospiežot nervu saknītes, izraisa sāpes. Tās izplatās pa nerva gaitu, iet pa visu roku līdz pat pirkstu galiem. Ja ir tirpšanas sajūta, un sāpes nav atkarīgas no slodzes, bet ir arī miera stāvoklī, tad vēlams griezties pie neirologa.
Ja sāpes plecā iziet no pašas locītavas, ko rada anatomisko struktūru bojājums vai iekaisums, tās nekad neiet zemāk par vidējo augšdelma trešdaļu. Sāpīgo rajonu var nosegt ar otras rokas plaukstu. Viens no biežākajiem pleca sāpju iemesliem ir bicepsa garās galviņas cīpslas daļējs bojājums – ieplīsums, kas biežāk mēdz būt sportistiem un fiziski aktīviem cilvēkiem. Cīpsla var tikt bojāta vai pat pārtrūkt arī bez īpaša iemesla, jo gadu gaitā tā izdilst un zaudē elastību. Šādam bojājumam raksturīgas sāpes, veicot noteiktas kustības, pat nepieliekot lielu spēku. Bieži tiek ierobežota sportošana – volejbols, peldēšana, golfs. Otrs biežākais pleca sāpju iemesls ir rotatoru manžetes bojājums. Rotatoru manžete ir vairāku muskuļu cīpslu kopums, kas nodrošina rokas kustības plecā. Tās bojājuma gadījumā galvenās sūdzības ir sāpes, kas izpaužas ne tikai noslogojot roku, bet arī naktī. Cīpsla var būt pilnībā atrauta no kaula vai ieplēsta daļēji, rokas funkcijas it kā saglabājas, bet ir kaut kādas noteiktas kustības, ko vairs nevar veikt. Iemesls var būt gan trauma, gan cīpslas pakāpenisks bojājums. Nekustinot roku, sāpes pakāpeniski mazinās, bet, atjaunojot kustības, plecs atkal sāk sāpēt. Trešais pēc biežuma pleca sāpju iemesls ir deformācija starp atslēgas kaulu un lāpstiņu to savienojuma vietā. Nereti kauli izveido kaula izaugumus – osteofītus, kas spiež uz muskuļiem, radot iekaisumu apkārtējos audos un sāpes.
Pēc pusgada var būt par vēlu. Bojātu cīpslu pašā sākumā var sašūt, un pēc tam roka spēs pilnvērtīgi darboties. Vilcinoties mēdz būt tikai sliktāk – pēc sešiem mēnešiem muskulī ieaug rētaudi, taukaudi un izraisa muskuļa atrofiju. Tās ir neatgriezeniskas izmaiņas, ko operācijas laikā nav iespējams novērst, jo cīpslu vairs nevar savilkt līdz tai vietai, kur tā bijusi piestiprināta agrāk. Pēc gada vairs praktiski nav iespējams veikt kvalitatīvu operāciju ar prognozējamu rokas funkciju atjaunošanos.
Nestabilitātes sajūtas plecā parasti ir dažādu traumu sekas, ko rada nepareizi veiktas, straujas kustības, kritieni u.tml. Ne tikai sportiskajās aktivitātēs, bet arī ikdienā var būt sajūta, ka plecs it kā izlec no vietas un rada sāpes. Apkārt plakanajai locītavas virsmai ir skrimšļa lūpiņa, līdzīgi kā šķīvim malas. Ja šķīvim viena mala ir noplēsta, tad pleca galviņai ir tendence slīdēt uz priekšu un tas rada sāpes. To sauc par pleca bankarta bojājumu, kas bieži vien kombinējas ar bicepsa cīpslas bojājumu, radot pleca locītavā nestabilitāti, sāpes, kustību ierobežojumu, bailes ikdienā veikt jebkādas kustības utt. Lai saglabātu dzīves kvalitāti, ir jāveic operācija, citādi sekas var būt ļoti nopietnas. Jo biežāk pleca galviņa izlec ārā no vietas, jo vairāk tā bojā locītavas kapsulu, jo spēcīgākas ir sāpes, jo vairāk ierobežo kustības. Laika gaitā attīstās artroze un neatgriezeniski skrimšļa bojājumi, un parasta operācija vairs nelīdz, jo ir nepieciešams atjaunot kaulu struktūras.
Pleca locītavas diagnostika
Radioloģe- diagnoste, docente, Dr.med. Maija RADZIŅA
Pleca locītavas izmeklēšanai izmanto vairākas metodes:
- Rentgenogrāfija (Rtg) – visinformatīvākā metode kaulu traumatisku bojājumu noteikšanai.
- Ultrasonogrāfija (USG) galvenā metode mīksto audu bojājumu noteikšanai. USG ir vienīgā metode, kas ļauj izmeklēt pleca locītavu kustībā, piemēram, ja nepieciešams pārliecināties, vai pēc traumas nav bojātas cīpslas, precizēt, kas rada kustību ierobežojumu – mīksto audu tūska vai ir bojājums. Kvalitatīvs USG izmeklējums ir atkarīgs gan no speciālista, gan no USG iekārtas.
- Magnētiskās rezonanses (MR) izmeklējums tiek nozīmēts, ja USG ir konstatēts bojājums, piemēram, ir bojāts kāds no daudzajiem rotatoru aproces elementiem, lai izvērtētu dziļi novietoto skrimšļu un saišu bojājumus. MR izmeklējums detalizēti parāda pleca locītavas anatomisku attēlojumu un ļauj noteikt precīzu attālumu noteiktām mērāmām struktūrām. Tas palīdz traumatologam precīzi izplānot operācijas gaitu un apjomu, kvalitatīvāk veikt ārstēšanu.
Pleca locītavas artroskopija
Pleca locītavu visbiežāk operē artroskopiski. Ādā tiek veikti 3 – 6 mazi, 4 –5 mm plati, griezieni. Caur tiem pleca locītavā ievada miniatūru kameru, kas ir savienota ar datoru, un smalkus instrumentus, ar kuru palīdzību vienā reizē var izvērtēt un novērst visus locītavas bojājumus, atjaunot bojātās saites un muskuļu cīpslas, notīrīt sabiezējušo audu un sāļu nogulsnējumus. Operācijas norisei traumatologs seko līdzi vairākkārtējā palielinājumā monitora ekrānā. Šai metodei ir būtiskas priekšrocības: tā ir maz traumatiska un saudzīga, griezienu vietas ātri sadzīst. Jaunās tehnoloģijas ļauj kvalitatīvi un precīzi novērtēt locītavas stāvokli, arī tajās vietās, ko nevar veicot parastu ķirurģisku operāciju. Operācija ilgst līdz pusotrai stundai, tās ilgums ir atkarīgs no bojājumu apjoma un sarežģītības pakāpes. To veic ambulatori ARS dienas stacionārā vispārējā anestēzijā. Pacients nākamā rītā var doties mājās. Roka ir brīvi iekarināta elkoņsomā, kas sargā no nejaušām kustībām.
Saudzīga rehabilitācija
Pēc artroskopijas roka ir jānēsā iekārta elkoņsomā 4– 6 nedēļas, lai plecs būtu miera stāvoklī. Pēc tam fizioterapeita uzraudzībā jāsāk ārstnieciskā vingrošana. Rehabilitācija ilgst apmēram trīs mēnešus, sāpes pēc operācijas var ilgt līdz pat 3 – 4 mēnešiem. Lai pilnībā atgūtu formu ir nepieciešami 5 -– 6 mēneši. Roka šajā periodā ir īpaši saudzējama. Labāk divus mēnešus roku pasaudzēt, nekā pēc tam visu mūžu nekustināt.
Medicīnas centrs ARS
Skolas iela 5, Rīga
Tālr. 67 201 007
www.ars-med.lv
