Aktualitāte – urīnceļu infekcijas
Urīnceļu infekcijas vasaras sezonā mēdz samilzt biežāk, tāpēc ir svarīgi laikus griezties pie ārsta, jo laikus neārstētas tās var radīt nopietnas veselības problēmas. Kā pareizi rīkoties, ja rodas urinēšanas traucējumi, stāsta “Medicīnas centra ARS” uroloģe Inese Celmiņa.
Kam biežāk mēdz būt urīnceļu infekcijas?
Urīnceļu infekcijas mēdz būt gan sievietēm, gan vīriešiem, turklāt tās var būt jebkurā vecumā, arī bērniem un senioriem. Vienīgā atšķirība – katrā vecumā, atkarībā no dzimuma, infekciju provocējošie faktori un iemesli ir dažādi. Urīnceļu infekcijas var attīstīties gan augšējos, gan apakšējos urīnceļos, tās var būt nekomplicētas, kad nav citu nopietnu blakus slimību, nieru vai citu urīnizvadsistēmas daļu strukturālu izmaiņu, un komplicētas, kad ir nopietnas urīnceļu saslimšanas, kas var radīt sarežģījumus.
Kādas urīnceļu problēmas biežāk skar sievietes?
Sievietes biežāk skar apakšējo urīnceļu iekaisumi- cistīts un uretrīts- urīnpūšļa gļotādas vai urīnizvadkanāla iekaisums. Akūts cistīts ir viena no biežākajām izpausmēm, kāpēc sieviete griežas pie ģimenes ārsta, urologa vai ginekologa. Slimības sākums katrai var būt ļoti atšķirīgs. Var būt vairākas dienas jūtams neliels diskomforts vēdera lejasdaļā vai urinācijas problēmas, bet var būt arī pēkšņas, ļoti stipras sāpes vēdera lejasdaļā, īpaši urinācijas beigās vai sāpes urīnizvadkanāla ārējās atveres rajonā, kas rada nespēku, vājumu, svīšanu. Sievietēm akūta urīnpūšļa iekaisumu visbiežāk izraisa kuņģa -zarnu trakta mikroflora. Zarnu baktērijas, kas normāli mājo starpenē, lielākā skaitā nonākot urīnceļos, izraisa iekaisumu. Pirmajā dienā var izlīdzēties ar aptiekā bez receptes iegādājamiem homeopātiskiem līdzekļiem. Ja sūdzības turpinās arī otrajā un trešajā dienā vai tās atkārtojas jau vairākkārt, noteikti ir jāmeklē ārsta palīdzība, lai veiktu laboratoros izmeklējumus, un visbiežāk ir nepieciešama antibakteriāla terapija. Izvēlētās terapijas ilgums ir ļoti individuāls. Ja urīnceļu infekcijas atkārtojas bieži, vai to klīniskā norise ir smagāka, noteikti ir jāgriežas pie urologa, jo ir jāveic papildus izmeklējumi, lai noskaidrotu, vai nav komplikāciju, kurās varētu būt iesaistīti augšējie urīnceļi- nieres. Atkārtotu infekciju ārstēšanai tiek piemērotas speciālas profilaktiski lietojamas antibakteriālās terapijas shēmas vai lielās devās tiek nozīmēti spēcīgi homeopātiskie līdzekļi, lai palielinātu apakšējo urīnceļu gļotādas pretestības spējas.
Vai sievietēm ir arī kādas cita veida urīnceļu infekcijas?
Urīnceļu iekaisumu var izraisīt arī sēnītes un vīrusi, – tas gan notiek daudz retāk, – tad nepieciešama specifiska izmeklēšana un terapija. Diezgan bieži sievietēm mēdz būt seksuāli transmisīvās slimības. To simptomi vispirms skar ginekoloģisko sfēru- dzemdi, olnīcas, olvadus, maksti, papildus var būt arī uroloģiski simptomi. Sūdzības izpaužas kā dažāda veida sāpes, nieze, dedzināšana, kairinājums, var būt arī bagātīgi maksts izdalījumi, velkošas sāpes vēdera lejasdaļā, paaugstināta temperatūra. Ar šīm problēmām sieviete parasti nonāk ginekologu redzeslokā.
Kādas urīnceļu infekcijas mēdz būt vīriešiem?
Vīriešiem visbiežāk ir komplicētas apakšējo urīnceļu infekcijas. Tas nozīmē, ka ir kāds veicinošs faktors, kas sekmējis infekcijas attīstību. To var radīt palielināta prostata vai urīnceļu akmeņi, ir kāds infekcijas perēklis, no kura infekcija organismā izplatās ar asinīm vai limfu. Sūdzības vīriešiem var būt ļoti dažādas, sākot no ļoti akūtas situācijas līdz pat niecīgiem simptomiem, ar ko vīrietis var diezgan ilgstoši sadzīvot. Var būt urinācijas traucējumi, vajadzība biežāk apmeklēt tualeti, dedzināšana, sūrstēšanas sajūta urīnizvadkanālā. Vīrietim homeopātija nelīdz, ja ir kaut kādas sūdzības, ir savlaicīgi ir jāgriežas pie urologa, lai veiktu analīzes. Arī tad, ja ir pirmreizējs cistīts, vienmēr obligāti ir jāveic ultrasonogrāfija vēdera dobumam, lai noskaidrotu iespējamos infekciju veicinošos faktorus.
Seksuāli transmisīvas slimības vīrietim?
Seksuāli transmisīvās slimības mūsdienās aizvien zeļ un plaukst. Ar tām vīrieši inficējas no seksuālā partnera. Infekcijām ir plašs spektrs, laboratoriskos izmeklējumos visbiežāk atklājas gonoreja, hlamīdijas, mikoplazmas, retāk trihomonas. Šīm slimībām ir raksturīgi izmainīta izskata izdalījumi no urīnkanāla- neparasti zaļgani, dzeltenīgi vai caurspīdīgi un lielā daudzumā. Līdzīgus simptomus var radīt arī balanopostīts jeb priekšādiņas iekaisums, ko var izraisīt vīrusi, piemēram, ģenitālais herpes vai sēnīšu infekcija. Ir svarīgi laikus griezties pie urologa vai dermatovenerologa, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu pareizu ārstēšanu.
Kādas ir komplikācijas un sliktie scenāriji, ja urīnceļu infekcijas neārstē?
Vīriešiem urīnkanāls ir ļoti garš un šaurs. Neārstēts iekaisums izraisa rētaudu veidošanos, kas dažādās vietās visa urīnizvadkanāla garumā rada sašaurinājumus un apgrūtina urināciju. Tas ietekmē vīrieša dzīves kvalitāti uz visu atlikušo mūžu. Vīrietim regulāri vajadzēs apmeklēt urologu, lai likvidētu sašaurinājumu, tomēr vecajiem rētaudiem ir tendence atjaunoties un veidojas arī jauni. Otra biežākā komplikācija ir neauglība. Rētaudi var veidoties arī sēklas pūslīšu izvadkanālos, radot spermatoģenēzes traucējumus vai spermatozoīdu nokļuvi ejakulātā, radot neauglības risku. Sievietēm ir līdzīgi – seksuāli transmisīvās slimības rada neauglību, bet ilgstoši neārstēta urīnceļu infekcija var sekmēt nieru funkcijas zudumu, izraisīt nieru problēmas, kam ir nepieciešama stacionāra un ķirurģiska ārstēšana. Smagākos gadījumos tas var beigties ar urosepsi un pat nāvi.
Kādas ir urīnceļu infekciju diagnostikas metodes?
Vispirms tiek ievākta anamnēze – pacienta stāsts par slimības sākumu, tās norisi, arī apstākļiem, kas veicināja saslimšanu, kā arī par citām blakusslimībām un lietotajiem medikamentiem. Ja nepieciešams, ārsts veic apskati, lai novērtētu izmaiņas ārējos dzimumorgānos- vai ir iekaisums, apsārtums, pastiprināti izdalījumi u.tml.
Pirmā un galvenā izmeklēšanas metode ir laboratorā diagnostika- klīniskās urīna analīzes. Ja nepieciešams, veic arī detalizētu urīna bakterioloģisko izmeklēšanu. Lai apstiprinātu vai noliegtu aizdomas par komplicētu infekciju, izmanto diagnostisko radioloģiju. Kā pirmo vienmēr veic ultrasonogrāfiju vēdera dobumam. Ja tā nesniedz atbildes uz visiem jautājumiem, ir grūti precizēt diagnozi, tad ir nepieciešams veikt arī datortomogrāfijas izmeklējumu urīnpūslim vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu mazajam iegurnim.
Vai urinācijas traucējumos vienmēr ir vainojama urīnceļu infekcija?
Gan vīriešiem, gan sievietēm mēdz būt arī tā, ka sūdzības ir, bet izmeklējumos neko neatrod. Sievietēm menopauzes vecumā sūrstēšanu, niezi, sausuma sajūtu var radīt arī hormonāli traucējumi. Ir vēl arī psihosomatiskie pacienti – gan vīrieši, gan sievietes, kuriem ir uroloģiska rakstura sūdzības, kam objektīvu iemeslu nav. To rada neatrisinātas psiholoģiska rakstura problēmas, kas skar tieši seksuālās attiecības. Ir vēl viena pacientu grupa, kuriem neatrod sūdzību iemeslus, iespējams, ka tos rada sistēmiskas saistaudu saslimšanas un autoimūnas slimības. Daļai pacientu ir neiroloģiskas problēmas, piemēram, deformējoša mugurkaula spondiloze var radīt līdzīgas sāpes un simulēt urīnceļu infekcijas. Ne vienmēr šie simptomi liecina, ka ir urīnceļu infekcija. Piemēram, gan vīrietis, gan sieviete var sūdzēties par nepieciešamību bieži apmeklēt tualeti, turklāt steidzami. Ja izmeklējot atklājas, ka iekaisuma nav, ir vainojams vai nu pāraktīvs urīnpūslis vai paaugstināts emocionālā stresa līmenis. Tāpēc vienmēr ir nepieciešama rūpīga izmeklēšana, lai noskaidrotu īsto iemeslu.
Medicīnas centrs ARS
Skolas iela 5, Rīga
Tāl. 67 201 007
www.ars-med.lv
