Piesakies vizītei: + 371 67 201 007 vai elektroniski aaa Seko ARS

Kas jāzina sievietei par krūts vēža diagnostiku

Sekojot pasaules jaunākajām krūts vēža diagnostikas vadlīnijām, ARS Diagnostikas klīnika ir ieviesusi jaunu krūšu izmeklēšanas taktiku. Izmantojot modernākās diagnostikas iespējas, pieredzējušu ārstu- radiologu komanda nodrošina stratēģiski pareizu izmeklēšanu un ārstēšanu. 

Ar jaunumiem iepazīstina ARS Diagnostikas klīnikas radioloģe – diagnoste Dr. Ilze Eņģele  

Kāpēc ir nepieciešama agrīna krūšu izmeklēšana?

Krūts vēzis ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām slimībām gan Latvijā, gan pasaulē. Tas katru gadu pasaulē skar 1,5 miljonus sieviešu. Krūts vēzim ir visaugstākā mirstība no onkoloģiskām slimībām sievietēm, – apmēram 15% no visiem nāves gadījumiem sieviešu vidū. Šo situāciju rada ne tikai atbildības trūkums pret savu veselību, bet arī nepietiekamas informācijas trūkums par diagnostikas iespējām. Visā pasaulē, vairāk tieši attīstītajās valstīs, nepārtraukti aug krūts vēža pacientu skaits. Lai mazinātu mirstību, galvenā nozīme ir agrīnai vēža atklāšanai. Amerikas un vairāku Eiropas valstu vadlīnijas rekomendē agrīnu krūšu diagnostiku sākt jau no 40 gadu vecuma. Latvijā valsts apmaksāts krūts vēža skrīnings sākas no 50 gadu vecuma.

Lai pareizi veiktu krūšu izmeklējumus, ir nepieciešama multimodāla pieeja, t.i., kombinējot visas izmeklēšanas metodes, šādu taktiku nosaka arī starptautiskās vadlīnijas. Primārā un galvenā izmeklēšanas metode ir mamogrāfija ar tomosintēzi, ko papildina ultrasonogrāfija un, ja nepieciešams, arī citi izmeklējumi. Šādi strādā Eiropā specializētajos krūts centros, un arī ARS Diagnostikas klīnika ir ieviesusi šādu pieeju.

Kāpēc mamogrāfija ar tomosintēzi ir primārā metode?

Sākot no 40 gadu vecuma, profilaktiski izmeklējumi ir jāsāk ar mamogrāfiju ar tomosintēzi. Tā ir vienīgā krūšu izmeklēšanas metode, kuras ietekme uz mirstību no krūts vēža ir pierādīta, ne velti to dēvē par zelta standartu. Kopš mamogrāfijas skrīninga ieviešanas pasaulē mirstība no krūts vēža sievietēm vecumā no 50- 69 gadiem samazinājusies par 40%, bet 40- 49 gadu vecumā profilaktiska mamogrāfija samazina mirstību līdz 17%. Pētījumos ir pierādīts, ka ultrasonogrāfija kā primārā krūts vēža skrīninga metode nav efektīva. Tajās valstīs, kur mamogrāfijas skrīningam atsaucība ir lielāka nekā 70%, mirstība samazinājusies par 40%. Diemžēl Latvijā krūšu skrīningam ir ļoti zema atsaucība, tā nepārsniedz 35%, tāpēc diemžēl Latvijā mirstības rādītāji nav mazinājušies. Saslimstības ziņā Latvijai ir vieni no zemākajiem rādītājiem Eiropā, bet mirstības ziņā mūsu pozīcijas ir ļoti sliktas. Novēloto diagnostiku izraisa nepareizā izmeklējumu shēma un daudzu citu faktoru kopums. Tāpēc ARS Diagnostikas klīnikā ir izveidots kombinētais krūšu dziedzeru izmeklējums, lai pacienti varētu visas pārbaudes veikt vienuviet, vienā dienā un pie viena speciālista.

Kas ir kombinētais krūšu dziedzeru izmeklējums?

Vadoties pēc Eiropas Krūts Radioloģijas asociācijas rekomendācijām, kas nosaka izmeklējumu secību un taktiku, ARS Diagnostikas klīnikā ārsts – radiologs veic vispirms mamogrāfiju ar tomosintēzi un pēc tam krūšu dziedzeru USG. Tas nodrošina pilnvērtīgāko izmeklēšanu ar visaugstāko sensitivitāti, jo ir izmaiņas, ko redz tikai mamogrāfijā, un ir tādas, ko redz tikai USG. Kombinējot abas metodes, efektivitāte ir visaugstākā.

Ar ko atšķiras parastā mamogrāfija no mamogrāfijas ar tomosintēzi?

Standarta mamogrāfijā tiek iegūts katras krūts attēls 2 projekcijās – 2 attēli. Mamogrāfijā ar tomosintēzi var iegūt ap 70 attēliem, tā ļauj krūts audus analizēt slāņos ik pēc 1 mm no trim pusēm. Tas ievērojami uzlabo izmeklējuma diagnostisko vērtību un precizitāti, kā arī samazina to pacientu skaitu, kuriem nepieciešami papildu izmeklējumi viltus pozitīvas atradnes gadījumā.

Ja mamogrāfijā ar tomosintēzi nav aizdomīgas atradnes, vai noteikti jāveic arī USG?

Mamogrāfijas jutību nosaka sievietes anatomiskās īpatnības – krūšu dziedzeru blīvums. Blīvas krūtis ar daudz dziedzeraudiem ir jaunām sievietēm, kā arī nelielai daļai sieviešu pēcmenopauzes periodā saglabājas blīva dziedzeraudu struktūra, blīvākas krūtis ir arī tām sievietēm, kuras lieto hormonu terapiju. Ja ir blīvidziedzeraudi, izmeklējums ir mazāk jutīgs, mazāk informatīvs. Dziedzeraudu blīvums parasti samazinās, palielinoties sievietes vecumam, tādējādi mamogrāfijas izmeklējuma jutība pieaug.

Dažas pārmaiņas, piemēram, mikrokalcināti, saskatāmi ir tikai mamogrāfijā ar tomosintēzi neatkarīgi no dziedzeraudu blīvuma. Ja dziedzeraudu ir ļoti maz un krūšu uzbūve ir lipomatoza – taukaina, mamogrāfijas sensitivitāte ir ļoti augsta, šādām sievietēm, iespējams, nevajag veikt papildus ultrasonogrāfiju. Pētījumi apliecina, ka pēc mamogrāfijas ar tomosintēzi, veicot papildizmeklēšanu ar USG, tiek papildus konstatēti jauni vēža gadījumi, sevišķi pacientēm ar blīvu dziedzeraudu struktūru. Ar USG var precizēt mamogrāfijas izmeklējumā atrastas patoloģiskas pārmaiņas, tāpēc Eiropā un citās valstīs USG ir apstiprināta kā pēcskrīninga metode.

Vai labai diagnostikai ir kādi specifiski traucējoši faktori?

Ceram, ka drīz Latvijā strādāsim līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, un krūšu izmeklējumi netiks skaldīti pa metodēm. Pacients dosies uz krūšu pārbaudi, ja būs nepieciešams, papildus tiks veikti visi vajadzīgie izmeklējumi, un pacients saņems pilnu informāciju, ko un kā darīt tālāk. Ikdienas prakse liecina, ka pacienti nesaprot, kas rakstīts atbildē un kā rīkoties. Sadalot krūšu izmeklēšanu pa metodēm, nevar iegūt simtprocentīgu atbildi uz visiem jautājumiem. Tā šobrīd ir lielākā problēma, ambulatorajā praksē valda haoss- pacienti vienu izmeklējumu veic vienā ārstniecības iestādē, otru – citā, bet šī informācija netiek apvienota, tāpēc nav kopīga secinājuma. Pacients paliek neziņā un viens. Ielaisto slimību rezultāts ir redzams Latvijas Onkoloģijas centrā, un bieži vien novēlota diagnostika radusies tieši tāpēc, ka nav apvienotas izmeklēšanas metodes. Tāpēc ir ļoti svarīgs ieteikums pacientiem – kamēr Latvijā nav izveidota vienota datu glabāšanas un arhivēšanas sistēma, veikt izmeklējumus vienā ārstniecības iestādē.

Kādi ir kombinētā krūšu dziedzera izmeklējuma lielākie plusi?

Ir svarīgi, ka abus izmeklējumus – mamogrāfiju ar tomosintēzi un krūšu ultrasonogrāfiju veic viens speciālists. Pēc izmeklējuma ārsts – radiologs izskaidro pacientei izmeklējumu rezultātus, informē par tālāko profilaktiskās novērošanas taktiku, vai par nepieciešamajiem papildizmeklējumiem. Kombinētā izmeklēšana ļauj izvairīties no kļūdainām diagnostiskas interpretācijām, ko var radīt izmeklējumi, tos savstarpēji nekorelējot, piemēram, veicot dažādās klīnikās pie dažādiem speciālistiem.

Magnētiskā rezonanse krūts vēža diagnostikā

Krūts dziedzeru diagnostikā kā papildus izmeklējuma metodi izmanto magnētisko rezonansi, ja mamogrāfijā ar tomosintēzi vai ultrasonogrāfijā nav iegūta pietiekami precīza informācija. Magnētiskās rezonanses izmeklējums ir vissensitīvākā izmeklēšanas metode, bet arī nereti sniedz viltus pozitīvu informāciju, tāpēc rekomendējama veikt konkrētu indikāciju gadījumā. Magnētisko rezonansi veic pacientēm pirms operācijas, kurām krūts vēža diagnoze ir histoloģiski pierādīta ar biopsiju, lai noteiktu audzēju patieso skaitu, izmēru.  Magnētiskā rezonanse ir jāveic pirms un pēc krūts vēza ārstēšanas ar ķīmijterapiju, lai noteiktu slimības gaitu un/vai izvērtētu izvēlētās terapijas efektivitāti. Kā skrīninga metodi magnētisko rezonansi izmanto sievietēm no augsta riska grupas, piemēram, tad, ja mātei, vecaimātei, māsām ir jau diagnosticēts un ārstēts krūts vēzis, vai ir pierādīta ģenētiska BRACA1 vai BRACA 2 mutācija, augsta riska skrīninga kārtībā magnētisko rezonanses izmeklējumu veic 1 reizi gadā.

Magnētisko rezonansi izmanto problemātisku gadījumu risināšanai, piemēram, ja ir atrastas krūts vēža metastāzes citos orgānos, bet pašu krūts vēzi līdz tam nav bijis iespējams atrast ne ar mamogrāfiju, ne ultrasonogrāfiju. To izmanto arī implantu izvērtēšanai.

Ja rodas aizdomas par ļaundabīgu saslimšanu vienmēr tiek veikta biopsija. ARS Diagnostikas klīnikā tiek veiktas 3 invazīvās izmeklēšanas metodes: aspirācijas, Core un vakuuma biopsija USG un mamogrāfijas (MG) kontrolē. Audu materiāls tiek sūtīts uz laboratoriju histoloģiskajai izmeklēšanai. Tas palīdz ārstam izvēlēties pareizo ārstēšanas taktiku.

ARS diagnostikas klīnikas krūts slimību diagnostikas metodes:

 3 attēldiagnostikas metodes:

3 invazīvās izmeklēšanas metodes: aspirācijas, Core un vakuuma biopsijas USG un MG kontrolē.

Lai izvērtētu tālāko ārstēšanas taktiku: konsultē onkologs- ķirurgs un ķīmijterapeits, asoc. prof. Jānis Eglītis.

ARS Diagnostikas klīnika
J. Asara iela 3, Rīga
Tāl. 66 929 750
ww.ars-med.lv