Acu slimību diagnostika
Autorefraktokeratometrija
Autorefraktokeratometrija ir datorizēta acs optiskās sistēmas gaismas laušanas spēju (refrakcija) izmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību nosaka acs refraktīvās patoloģijas (tuvredzība, tālredzība un astigmatisms). Ar iegūto datu palīdzību acu ārsts vai optometrists var precīzāk piemeklēt optimālu refrakcijas patoloģijas korekciju ar brillēm vai kontaktlēcām.
Digitālais foropters
Ierīce redzes funkciju pārbaudei, kas paredzēta redzes asuma noteikšanai un briļļu stipruma piemeklēšanai. Ar šo ierīci var pārbaudīt kopredzes funkcijas, izmeklēt dubultošanos, pārbaudīt krāsu un kontrasta redzi. Ar digitālo foropteru visus iepriekšmimētos testus iespējams veikt ievērojami ātrāk.
Tonometrija
Jaunākās paaudzes tonometri ir iemontēti autorefraktokertometros un ir apvienoti ar pahimetru – ierīci acs radzenes biezuma mērīšanai. Izvērtējot acs iekšējā spiediena rādītājus, vienmēr jāņem vērā radzenes biezums. Ja vienā aparātā ir apvienots tonometrs un pahimetrs, tad uzreiz automātiski tiek sniegta atbilde par pacienta “īsto” jeb pēc radzenes mērījumiem koriģēto acs iekšējo spiedienu.
Bezkontakta tonometrija tiek izmantota kā skrīninga metode. Ja pacientam ir paaugstināts acs iekšējais spiediens pēc bezkontakta tonometrijas mērījumiem, tad spiediens jāmēra ar kontakta tonometrijas metodēm, piem. i –Care, kas pieejams Medicīnas centra ARS oftalmoloģijas kabinetā.
Biomikroskopija
Metode, ar kuras palīdzību tiek apskatītas un izvērtētas acs priekšējās daļas, kā arī acs mugurējās daļas, kuru apskate notiek ar speciālas lēcas novietošanu acs priekšā. Lai pilnvērtīgi apskatītu tīkleni, pirms izmeklējuma acīs tiek iepilināti zīlītes paplašinoši pilieni. To ietekmē redze kļūst miglaina uz 2-4 stundām, īpaši tuvumā, kā arī acis kļūst jutīgākas pret gaismu, tamdēļ acu ārsta apmeklējums jāieplāno tā, lai miglainā redze neietekmētu tālākos dienas darbus, tai skaitā auto vadīšanu. Lai diagnosticētu radzenes bojājumus, dažreiz nepieciešams lietot oranžas krāsas pilienus fluorescīnu, kas var uz neilgu laiku iekrāsot acs baltumus dzeltenīgā krāsā.
Datorizētā perimetrija
Ar šo metodi tiek noteikti redzes lauki (centrālais un perifērie). Datorizētā perimetrija ir svarīga glaukomas diagnostikā, progresēšanas izvērtēšanā un ārstēšanas efektivitātes novērtēšanā, palīdz diagnosticēt neiroloģiskas dabas patoloģijas, to izmanto arī tīklenes slimību gadījumā. Redzes lauka izmeklējums tiek veikts arī autovadītājiem.
Optiskās koherences tomogrāfija (OCT)
Strukturāla redzes nerva, tīklenes un radzenes izmeklēšanas metode. Iespējams veikt acs mugurējo daļu fotografēšanu, kā arī šo struktūru šķērsgriezuma analīzi. Palīdz analizēt tīklenes virsmas īpatnības, tīklenes struktūru, tīklenes nervu šķiedru slāņa biezumu. Izmeklējums ir nesāpīgs, bez kontakta ar acs virsmu un drošs veselībai. Nav nepieciešams lietot pilienus, kas paplašina acu zīlītes.
Izmeklējums ir jāveic tad, ja ir aizdomas par redzes nerva un tīklenes slimībām. OCT izmanto glaukomas un tīklenes slimību (vecuma mākulas deģenerācija, diabēta mākulas tūska u.c.) diagnostikā, slimības gaitas monitorēšanā un terapijas izvērtēšanā.
Dioptrimetrija
Ar šī izmeklējuma palīdzību varam noteikt briļļu lēcu stiprumu. Iespējams analizēt monofokālās (sfēriskās un cilindriskās), bifokālās un progresīvās briļļu lēcas. Izmantojot iegūtos datus, acu ārsts vai optometrists izvērtē esošo briļļu atbilstību un nepieciešamības gadījumā izraksta jaunas.
Acu ultrasonogrāfija
Acs ultrasonogrāfija jeb ehogrāfija ir izmeklēšanas metode, kurā tiek izmantoti augstas frekvences skaņas viļņi, ar kuru palīdzību ir iespējams iegūt audu divdimensionālu attēlu, kas sniedz informāciju par acs orbītas audu stāvokli. Izmeklējums ir nesāpīgs un veselībai nav bīstams.
Acs ultrasonogrāfija ir jāveic gadījumos, kad optiskās vides – acs lēca, radzene nav dzidras vai gadījumos, kad acī ir asinsizplūdums un acs dziļākās struktūras nav redzamas. Izmeklējums sniedz informāciju par tīklenes stāvokli, atslāņošanos, intraokulāriem veidojumiem, acs muskuļu stāvokli, stiklveida ķermeņa apduļķojumiem.
