Pirms 35 gadiem, 1988. gada 20. janvārī, Dr. Māris Andersons devās uz Rīgas pilsētas Kirova rajona Korporatīva daļu apstiprināšanas komisiju dibināt kooperatīvu. Tikko Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā bija izsludināts kooperatīvu likums, lai kaut kā saglābtu brūkošo padomju ekonomiku. Beidzot valsts, kurā neatzina uzņēmējdarbību, bija spiesta pieņemt privāto iniciatīvu, ļaut dibināt kooperatīvus un atzīt, ka tajos strādā ne tikai spekulanti, bet arī godājami cilvēki.
Komisijas vadītājs Mārim Andersonam izbrīnīti jautāja: “Es saprotu, ka vienā kooperatīvā var šūt džinsus, otrā tos pārdot. Bet, ko dakteri grasās darīt kooperatīvā?”
“Mēs jau neko citu nemākam, mēs tikai mēģināsim ārstēt cilvēkus,” atbildēja Māris Andersons.
Komisijas vadītājs šaubījās, ka nez, vai tā būšot labi, bet tomēr atzina, ka varētu ļaut pamēģināt. Tā pirms 35 gadiem radās “Medicīnas sabiedrība ARS”.
Māris Andersons: “Kurš pirms 35 gadiem varēja zināt, ar ko tas viss beigsies… Un tagad jau vairs nav kur sprukt. Jāturpina tālāk!”
