Anesteziologs
Anesteziologs ir ārsts, kas nodrošina anestēziju un pacienta dzīvībai svarīgās funkcijas – sniedz iespēju nejust sāpes ķirurģisku operāciju un diagnostisku manipulāciju laikā. Ārsts medikamentozi padara manipulācijas pēc iespējas mazāk sāpīgas, mazina pacienta stresu un nodrošina pēcoperācijas atsāpināšanu.
Anesteziologs nodrošina pacienta dzīvības procesu uzturēšanu gan operācijas, gan pēcoperācijas laikā. Seko, lai pacienta organisms darbotos normāli, noņem sāpes, aizvieto šķidrumus, rūpējas par organisma termoregulāciju, kontrolē dzīvībai svarīgās funkcijas – sirdsdarbību, asinsspiedienu, elpošanu, smadzeņu un nieru funkcijas, kā arī palīdz mazināt sāpes pēc operācijas.
Kad ir nepieciešama anesteziologa konsultācija?
- Ja paredzēta operācija
- Ja paredzēti diagnostiskie izmeklējumi, kuri tiek veikti vispārējā vai daļējā anestēzijā
Kā sagatavoties vizītei pie anesteziologa?
Dodoties vizītē pie anesteziologa, līdzi jāņem pēdējā laikā veiktās laboratoriskās analīzes un izmeklējumus ar to aprakstiem. Nosūtījums no ķirurga ar informāciju par plānoto operāciju un tās norises laiku un vietu. Noteikti ir jāsagatavo informācija par lietotajiem medikamentiem. Tas ārstam palīdz iegūt maksimāli daudz informācijas, kas atvieglo piemērotākās anestēzijas metodes un medikamentu izvēli, lai nodrošinātu vislabāko rezultātu.
Kā notiek vizīte?
Ārsts iepazīstas ar pacienta veselības stāvokli, pārbaužu un analīžu rezultātiem, slimības vēsturi, plānotās operācijas vai medicīniskās manipulācijas veidu un izvērtē, vai anestēzija konkrētam pacientam ir iespējama un pieļaujama. Pirms vizītes vai vizītes laikā ārsts lūgs aizpildīt anketu un/vai uzdos dažus papildus jautājums, kas palīdzēs izvērtēt pacienta individuālās īpatnības. Anesteziologs izvērtē arī varbūtējos narkozes riskus, izvēlas katram pacientam atbilstīgu un pieļaujamu anestēzijas veidu, izstrādā individuālu anestēzijas plānu. Visus jautājumus anesteziologs pārrunā ar pacientu un ārstu, kas veic operāciju vai izmeklējumu, ja manipulācija noris mūsu stacionārā.
Lai operācija/izmeklējums noritētu sekmīgi:
- Anesteziologs palīdz izvēlēties vispiemērotāko anestēzijas veidu.
- Anesteziologs sadarbībā ar ķirurgu un savas komandas ārstniecības personālu pareizi sagatavo pacientu pirms operācijas/izmeklējuma un iepazīstina ar plānoto režīmu pirms un pēc operācijas.
- Anesteziologs sniedz vispārēju informāciju par anestēziju veidiem un individuāli konsultē par izvēlēto anestēziju, lai mazinātu psiholoģisko diskomfortu pirms operācijas/izmeklējuma.
- Anesteziologs rūpējas par pacienta dzīvības funkcijām un atsāpināšanu pirms un pēc operācijas/izmeklējuma.
- Pacientam atklāti jāsniedz visa informācija par savu veselības stāvokli un slimību anamnēzi, lai speciālistiem būtu iespēja izvērtēt operācijas un anestēzijas riskus
- Anestēzija tiek nodrošināta ievērojot pacientu drošības prasības.
Medicīnas centrs ARS Dienas stacionārā ķirurģisko operāciju nodrošināšanai izmanto vispārējo anestēziju, reģionālo kā, piemēram, spinālo anestēziju, plexus anestēziju/analgēziju, intravenozo anestēziju vai/un sedāciju un lokālo anestēziju.
Kas ir anestēzija un kādi ir to veidi?
Pirms narkozes (arī lokālas anestēzijas) vienmēr vēnā ievada kanili, kas nodrošina pastāvīgu iespēju operācijas/manipulāciju gaitā ievadīt medikamentus.
Lokālā anestēzija – padara nejūtīgu lokāli ievadītā anestētiķa iedarbības lauku. Tiek pielietota minimāli invazīvu procedūru nodrošināšanai, piemēram veidojumu biopsiju laikā. Jūs esat nomodā procedūras/manipulācijas laikā.
Sedācija – anestēzijas miega nodrošināšana, kuras laikā Jūs guļat un medikamentu devu mazinot varat tikt pamodināts, lai varētu sarunāties pēc nepieciešamības. Sedācijas iedarbības rezultātā var neatcerēties notikušo operācijas laikā. Sedācija var tikt kombinēta ar citiem anestēzijas veidiem.
Reģionālā anestēzija – nodrošina noteikta cilvēka ķermeņa reģiona anestēziju bloķējot nervu šķiedru motoro (kustību) un sensoro (jušanas) pārvadi. Pieejami dažādi reģionālās anestēzijas veidi:
- spinālās anestēzijas anestēzijas laikā sāpju sajūta tiek likvidēta tajā ķermeņa daļā, kurā tiks veikta operācija – vienā vai abās kājās, vai sēžas apvidū. Ap nerviem, kas nes sajūtas no šī reģiona, tiek ievadīts medikaments (lokālās anestēzijas viela), kas bloķē impulsa pārvadi nervā, panākot nejūtīgumu operācijas rajonā. Tādējādi spinālās anestēzijas laikā pacients var palikt nomodā vai anestēzija var tikt kombinēta ar sedāciju, kas mazina iespējamo psiholoģisko diskomfortu. Anesteziologs izvēlēsies un ieteiks katram pacientam individuāli piemērotāko anestēzijas veidu, atkarībā no ķermeņa daļas, kurā tiks veikta operācija.
- epidurālā anestēzija/analgēzija biežāk pielietota dzemdību procesa laikā.
- nervu pinumu blokāde, kura mūsdienās pielietojami ļoti plaši. Nervu blokādes rezultātā pēc operācijas izjutīsiet bloķētā reģiona (piemēram, operētās ekstremitātes) nejūtīgumu, smagumu un tā nekustīgumu. Līdz anestēzijas iedarbības beigām jānēsā speciāla fiksācija, lai netraumētu ekstremitāti. Anestēzijas un/vai analgēzijas efekts var ilgt no 4-24 stundām. Sāpīgāku manipulāciju/operāciju nodrošināšanai var tikt pielietoti arī speciāli katetri, kurus ievada konkrētā nerva pinuma apvidū, lai nodrošinātu ilgstošu atsāpināšanas efektu.
Nejūtīgums attiecīgajā ķermeņa daļā izzūd pēc pāris stundām, un pacients var doties mājās. Reģionālā anestēzija mazāk ietekmē elpošanu un asinsriti nekā vispārējā anestēzija, tāpēc ir piemērotāka ambulatorajai ķirurģijai.
Vispārējā anestēzija – pasākumu komplekss, kad ar zāļu ievadīšanu organismā (vēnā un caur elpošanas ceļiem), panāk apziņas un sāpju sajūtas zudumu, kā arī muskuļu relaksāciju, radot nepieciešamos apstākļus operācijas veikšanai. Ievadot anestēzijas vielas, apziņa atslēdzas un iestājas miegam līdzīgs stāvoklis visu operācijas laiku. Caur masku vai dziļāk elpošanas ceļos ievadītu speciālu caurulīti ieelpas gaisam pievada papildus skābekli un vajadzības gadījumā nodrošina pilnvērtīgu mākslīgu elpināšanu. Elpceļos (visbiežāk trahejā) ievadīta caurulīte vispilnīgāk aizsargā elpošanas ceļus no siekalu vai kuņģa satura ieelpošanas. Operācijas beigās anestēzijas vielas vairs netiek pievadītas, to ietekme mazinās, apziņa atjaunojas, stabilizējas elpošana un pārējie organisma funkciju rādītāji. Operācijai beidzoties, pacients tiek pamodināts un pārvests uz pēcoperācijas novērošanas palātu. Pēcoperācijas periodā notiek aktīva monitorēšana un ķirurģiskās slimības ārstēšana, līdz brīdim, kad jādodas mājās, par pacientu rūpējas medicīniskais personāls.
Zināšanai:
Medicīnas centra ARS Dienas stacionārā anestēziju nodrošina ārste anestezioloģe – reanimatoloģe Dr. Aelita Medjāne, Dr. Ineta Blumberga, Dr. Toms Safronovs, Dr. Juris Vjugins, Dr. Linda Peiča.
Litotripsijas procedūrās anestēziju nodrošina ārste anestezioloģe – reanimatoloģe Dr. Irēna Leite.
Konsultācijas pieejamas gan attālināti, gan klātienē veicot pierakstu reģistratūrā.