Uroloģiskas operācijas

ARS Slimnīca

Ureterenoskopija

Ureterenoskopija (URS) un fleksiblā ureterorenoskopija (FURS)

Ureterenoskopija ir minimāli invazīva endoskopiska procedūra, kas ļauj vienlaikus diagnosticēt un ārstēt urīnvada un nieres dobās sistēmas slimības, neveicot ķirurģiskus griezienus. Tā tiek izmantota gan urīnceļu akmeņu izņemšanai vai sasmalcināšanai, gan urīnvada un nieru patoloģiju izvērtēšanai. Procedūras laikā ārsts caur urīnizvadkanālu un urīnpūsli ievada plānu optisku instrumentu – ureterorenoskopu urīnvadā un, ja nepieciešams, arī nierē.

Kad izmanto ureterenoskopiju?
Procedūras mērķis var būt:

• urīnvada vai nieru slimību diagnostika
• urīnceļu akmeņu ārstēšana — akmeņu izņemšana vai sasmalcināšana (piemēram, ar lāzeru)
• audzēju vai citu veidojumu izvērtēšana, biopsijas veikšana
• urīnvada sašaurinājuma (striktūras) vai bloķējuma cēloņa noskaidrošana, nosprostojuma novēršana, sašaurinājuma paplašināšana
• urīnvada stenta ievietošana, lai nodrošinātu urīna atteci.

Procedūras norise

• Caur urīnizvadkanālu urīnpūslī un tālāk urīnvadā tiek ievadīts optisks instruments – ureterorenoskops.
• URS izmanto stingru vai pusstingru instrumentu, galvenokārt urīnvada akmeņu ārstēšanai.
• FURS izmanto elastīgu instrumentu, kas ļauj sasniegt arī nieres dobo sistēmu un ārstēt nierakmeņus.
• Ja nepieciešams – akmeņi var tikt sasmalcināti ar lāzeru vai izņemti ar speciāliem satvērējiem (vai groziņu).
• Procedūras beigās, ja nepieciešams, urīnvadā ievieto stentu, lai mazinātu tūsku un nodrošinātu urīna atteci.
• Operācija tiek veikta vispārējā anestēzijā.

Procedūras etapi var atšķirties atkarībā no izvēlētās ārstēšanas metodes un pacienta individuālā veselības stāvokļa.

Iespējamie riski un komplikācijas
Biežāk novērotie:

• neliels asins piejaukums urīnam (parasti pāriet dažu dienu laikā)
• dedzināšanas sajūta – diskomforts urinēšanas laikā pirmajās dienās pēc procedūras
• stenta radīts diskomforts, biežāka urinēšana, velkoša sajūta sānos

Retāk:

• urīnceļu infekcija (drudzis, sāpes)
• nespēja piekļūt akmenim anatomisku īpatnību dēļ
• akmens migrācija atpakaļ uz nieri

Ļoti reti:

• urīnvada perforācija vai plīsums
• izteikta asiņošana
• sepse
• nepieciešamība pēc papildu invazīvas procedūras

Komplikāciju risks ir atkarīgs no procedūras veida, apjoma, izmantotās tehnikas un pacienta individuālajām īpatnībām.

Alternatīvas ārstēšanas metodes
Atkarībā no situācijas var tikt apsvērta:

• medikamentoza terapija
• triecienviļņu litotripsija (akmeņu skaldīšana no ārpuses)
• perkutāna nefrolitotripsija (lieliem akmeņiem)
• atvērta vai laparoskopiska operācija
• konservatīva ārstēšana un novērošana

Ne visas alternatīvas nodrošina tik precīzu un efektīvu rezultātu kā ureterenoskopija.

Ureterenoskopijas (URS un FURS) operācijas veic urologs Dr. Pēteris Vaganovs

Varikocēles operācija

Vazektomija

Endoskopiska urīnpūšļa izmeklēšanas, ieskaitot uretroskopiju

Orhofunikulektomija ar cirkšņa kanāla plastiku audzēju gadījumos

Sēklinieka atvērtas biopsijas/audzēju enukleācija

Spermatocēles operācija

Pirms operācijas nepieciešams pierakstīties uz vizīti pie operējošā speciālista.