Transezofageālā ehokardiogrāfija (TEE)
Transezofageālā ehokardiogrāfija ir nozīmīga un bieži neaizvietojama kardioloģiskās diagnostikas metode. Tā nodrošina detalizētu un precīzu informāciju par sirds struktūrām, kas ir īpaši svarīga sarežģītu klīnisku situāciju izvērtēšanā un ārstēšanas plānošanā.
Kas ir transezofageālā ehokardiogrāfija (TEE)?
Transezofageālā ehokardiogrāfija (TEE) ir sirds izmeklēšana ar ultraskaņas palīdzību, izmantojot endoskopisku ultraskaņas zondi, lai precīzāk vizualizētu struktūras, kas standarta transtorakālajā ehokardiogrāfijā (TTE jeb Eho) nav pietiekami labi izvērtējamas (piemēram, priekškambaru austiņas, papildstruktūras uz protezētām un natīvām vārstulēm u.c.) vai arī precīzai to anatomijas un morfoloģijas izvērtēšanai (piemēram, ātriju starpsienas defekta anatomija, precizēt vārstuļu morfoloģiju).
Izmeklējuma laikā endoskopiskā ultraskaņas zonde tiek ievadīta barības vadā, kas anatomiski atrodas tieši aiz sirds. Tā kā ultraskaņas signālam nav jāpārvar krūškurvja kauli un plaušu audi, iespējams iegūt ļoti augstas izšķirtspējas attēlus – ar labāku telpisko kvalitāti un iespēju veidot arī 3D un 4D attēlus.
TEE metodes priekšrocības
Galvenie principi:
- TTE vienmēr ir pirmais solis (neinvazīvs, viegli izdarām).
- TEE izvēlas, ja vajag precīzāku vai specifiskāku informāciju.
TEE izmeklējumu veic situācijās, kad transtorakālā ehokardiogrāfija (TTE) nav pietiekami informatīva, lai precīzi atbildētu uz konkrētiem diagnostikas jautājumiem. Ar TEE iespējams noteikt dažādas sirds patoloģijas — iedzimtas anomālijas, vārstuļu slimības, trombus, infekcijas avotu u.c.
TEE ir īpaši noderīga arī pacientiem ar augstu ķermeņa masas indeksu vai plaušu slimībām, kad TTE attēli nav pietiekami skaidri un traucē precīzi izvērtēt izmaiņas sirdī un asinsvados.
Kāpēc TEE izmeklējums ir tik nozīmīgs?
TEE palīdz noteikt un precizēt dažādas sirds un asinsvadu slimības. To visbiežāk nozīmē, ja nepieciešams:
- izvērtēt sirds vārstuļu stāvokli un to bojājumus
- aizdomas par sirds vārstuļu infekciju (endokardīta pazīmes un endokardīts ar iespējamu paravalvulāru abscesu)
- perioperatīva sirds vārstuļu anatomijas un funkcijas izvērtēšana
- trombu izslēgšanai priekškambaru austiņās pirms elektrokardioversijas vai invazīvām elektrofizioloģiskām procedūrām
- noskaidrot iespējamu insulta vai embolijas cēloni
- ātriju starpsienas defekta anatomijas precizēšanai
- intrakardiālo veidojumu izvērtēšanai
- aizdomas par vārstuļa protēzes disfunkciju
- izvērtēt aortas slimības un patoloģijas (aneirismu, disekciju);
- sagatavoties specifiskām sirds ķirurģiskām procedūrām vai invazīvām manipulācijām;
- uzraudzīt sirds ķirurģisku vai invazīvu procedūru norisi un rezultātus.
Kad TEE izmeklējumu nedrīkst veikt?
- nopietnas barības vada slimības (audzēji, sašaurinājumi)
- barības vada un faringeālās telpas obstrukcija
- asiņošana no kuņģa–zarnu trakta
- nesen veikta barības vada operācija
- smagi rīšanas traucējumi
- Barības vada perforācija vai aizdomas par to
- Barības vada divertrikuls
- Kakla skriemeļu nestabilitāte
- Pacienta nespēja sadarboties
- Staru terapija kala un videnes rajonam anamnēzē
- Trombocitopēnija <50000 /mm3
- Koagulopātija
- Pārmērīga antikoagulantu ietekme ( ja INR > 4 vai APTL > 100 s )
Kā norit izmeklējums?
Izmeklējumu veic pieredzējis ārsts un medicīnas māsa, nodrošinot pacientam maksimālu drošību un komfortu:
- Pirms TEE izmeklējuma pacientu nogulda uz kreisajiem sāniem, un sirds ritma uzraudzībai pievieno EKG elektrodus. Ja ir zobu protēzes, tās nepieciešams izņemt. Lai mazinātu diskomfortu un atvieglotu zondes ievadīšanu, rīkles gals tiek apstrādāts ar lidokaīna aerosolu.
- Pacients ar zobiem satver plastmasas iemuti, kas ar elastīgu siksniņu tiek nostiprināta, lai pasargātu zondi no bojājumiem. Papildu ērtībai un vieglākai zondes ievadīšanai barības vadā tā tiek pārklāta ar lidokaīnu saturošu gēlu.
- Izmeklējuma laikā pacients kontaktējās ar ārstu un piedalās zondes rīšanā. Barības vadā ievadītā zonde netraucē elpošanai. Visā izmeklējuma laikā tiek nepārtraukti uzraudzīta pacienta pašsajūta, pulss.
- Transezofageālās ehokardiogrāfijas izmeklējums ilgst 10-20-30 min.
- Pēc procedūras 1-2 stundas iesaka neēst un nelietot šķidrumu.
- Izmeklējuma rezultāti un rekomendācijas parasti tiek saņemtas īsi pēc izmeklējuma.
Kā sagatavoties izmeklējumam?
- Uz izmeklējumu jāierodas tukšā dūšā – vismaz 4–5 stundas pirms procedūras nav ieteicams ne ēst, ne dzert.
- Ja pacients izvēlas veikt TEE izmeklējumu ar intravenozu sedāciju, pēc procedūras nepieciešams 1–2 stundas atpūsties, jo parasti saglabājas miegainība un pārvietošanās var būt apgrūtināta. Tāpēc ļoti svarīgi, lai būtu līdzi pavadošā persona, kas palīdzēs droši nokļūt mājās.
Svarīga informācija – TEE izmeklējumu var veikt vairākos veidos:
- TEE ar lokālu premedikāciju – rīkles jūtīguma mazināšanai izmento lidokaīnu. Pēc izmeklējuma pacients var doties mājās patstāvīgi.
- TEE ar intravenozu sedāciju – tā ir viegla iemidzināšana, kas palīdz justies komfortablāk. Pēc procedūras pacientam jāatpūšas dienas stacionārā aptuveni 1–2 stundas, tāpēc nepieciešams pavadonis, kas vēlāk palīdz nokļūt mājās.
- TEE ar anesteziologa piedalīšanos – pacients procedūras laikā guļ dziļā miegā. Pēc izmeklējuma obligāti jāpaliek dienas stacionārā uz ~2 stundu novērošanu. Mājās drīkst doties tikai kopā ar pavadoni.
Pēc izmeklējuma:
- ~ 1stundu nedrīkst ēst un dzert, kamēr pilnībā atjaunojas rīšanas refleksi.
- Pēc izmeklējuma var būt neliela kakla jutība, kas var saglabāties 1–2 dienas.
- Ja procedūras laikā tiek lietota sedācija, tajā pašā dienā nedrīkst vadīt transportlīdzekli, strādāt ar bīstamām mehāniskām vai elektriskām ierīcēm, kā arī lietot alkoholu.
Vai izmeklējums ir drošs?
Transezofageālā ehokardiogrāfija (TEE) tiek uzskatīta par drošu izmeklējumu. Komplikācijas ir retas, tomēr, kā jebkurai medicīniskai procedūrai, arī TEE pastāv nelieli riski.
Iespējamās blakusparādības:
- īslaicīgs diskomforts kaklā vai aizsmakums
- slikta dūša
- ļoti retos gadījumos – barības vada gļotādas kairinājums vai asiņošana.
Pirms izmeklējuma personāls rūpīgi izvērtē katra pacienta veselības stāvokli, lai nodrošinātu maksimālu drošību un samazinātu iespējamos riskus līdz minimumam.
