Elektromiogrāfija (EMG) ir neirofizioloģiskās izmeklēšanas metode ar kuras palīdzību novērtē muskuļu un nervu veselību.
EMG sastāv no divām daļām: neirogrāfijas un miogrāfijas
- Neirogrāfija ir nerva funkcijas pārbaude, stimulējot nervu ar vāju elektrisku impulsu un reģistrējot potenciālu ar virsmas elektrodiem noteiktās vietās. Diagnostikā ņem vērā nerva elektrovadīšanas ātrumu, kā arī reģistrētā potenciāla formu un amplitūdu.
- Miogrāfija ir muskuļa šķiedru elektriskās aktivitātes pārbaude, iedurot muskulī smalku adatu-elektrodu un reģistrējot potenciālus gan atslābušā muskulī, gan pie vieglas tā kontrakcijas. Diagnostikā ņem vērā potenciālu audiovizuālos parametrus (skaņu, formu, izmērus), provocējošos momentus u.c.
Atkarībā no diagnosticējamās patoloģijas izmeklējums var ietvert neirogrāfiju kopā ar miogrāfiju, vai tikai neirogrāfiju.
Elektromiogrāfiju izmanto, lai diagnosticētu vai izslēgtu virkni veselības traucējumu
- Muskuļu slimības, piemēram, muskuļu distrofija vai polimiozīts;
- Nerva un muskuļa savienojuma vietas slimības, piemēram, miastēnija;
- Perifēro nervu slimības, piemēram, karpālā tuneļa sindroms, polineiropātija, nerva traumatisks bojājums;
- Nervu saknīšu bojājums, piemēram, kakla vai jostas radikulopātija;
- Motoneironu slimības, piemēram, amiotrofā laterālā skleroze, poliomielīts.
Izmeklējums ilgst no 20 līdz 60 minūtēm, atkarībā no precizējamā jautājuma. Nav ieteicams lietot jebkādus ādas krēmus izmeklējuma dienā. Ķermeņa un ādas temperatūra var ietekmēt izmeklējuma rezultātus, tāpēc vēlams, lai rokas un kājas būtu siltas, īpaši, ja ārā ir auksts laiks. Ja lietojat asins šķidrinātājus (antiagregantus) vai vielas, kas kavē asins recēšanu (antikoagulantus), Jums ir elektrokardiostimulators vai jebkura cita elektriska medicīniskā ierīce, informējiet par to ārstu pirms izmeklējuma.
