MR enterogrāfija ir alternatīva tievās zarnas diagnostikas metode. Tā ir nekaitīga metode, izmeklējuma laikā netiek izmantots rentgena starojums, bet tiek lietots spēcīgs magnētiskais lauks.
Pirms izmeklējuma pacientam ir nepieciešama speciāla sagatavošanās. Lai nodrošinātu tievo zarnu labāku izvērtēšanu 1 – 1.5 stundu pirms izmeklējuma jāizdzer ~ 1.5 l speciāla šķidruma.
Izmeklējuma laikā iegūst augstas izšķirtspējas tievo zarnu attēlus – izvērtē zarnas platumu, sieniņas, apkārtējos audus, blakus esošos limfmezglus.
MR enterogrāfijas viena no galvenajām indikācijām ir tievo zarnu iekaisīgas slimības (visbiežāk tā ir Krona slimība), lai noteiktu, kurā zarnu posmā slimība lokalizēta un noteiktu iekaisuma apjomu, vai ir izmaiņas arī apkārtējos audos, piem. fistulas, abscess.
Ķuņģa – zarnu trakta slimību gadījumos magnētiskās rezonanses izmeklējumus izmanto arī, ja ir:
- resnās zarnas slimības – ja ir aizdomas par iekaisumu – divertikulīts, paraproktīts, perianālas fistulas vai abscess, ja kolonoskopijas laikā diagnosticēts ļaundabīgs veidojums taisnajā zarnā. MR izmeklējumu lieto, lai noteiktu šo izmaiņu izplatību , izvērtētu apkārtējos limfmezglus, lai pareizi varētu plānot piemērotāko ārstēšanu, kā arī terapijas kontrolei.
- kuņģa slimības – var diagnosticēt labdabīgus vai ļaundabīgus veidojums, ja tie ir pietiekami izteikti – tas nozīmē, ka cilvēka acs spēj atšķirt normālus audus no izmainītiem audiem, bet pamatā izmeklējums domāts, ja gastroskopijas laikā diagnosticēts ļaundabīgs veidojums jeb kuņģa vēzis, lai noteiktu slimības izplatību, izvērtētu apkārtējos limfmezglus, aknas u.c. (MR izmeklējums nav paredzēts, lai diagnosticētu gastrītu, kuņģa iekaisumu vai izslēgtu onkoloģiju) .
