Apakšējā endoskopija jeb kolonoskopija
Kolonoskopija – endoskopiska resnās zarnas izmeklēšanas metode. Endoskopija ir moderna diagnostiska un terapeitiska metode gastroenteroloģijā, kas ļauj savlaicīgi konstatēt kuņģa un zarnu trakta gļotādas izmaiņas un iegūt audu paraugus morfoloģiskai izmeklēšanai.
Kādos gadījumos tiek nozīmēta kolonoskopija
- Pacientiem, kuriem ir vēdera izejas traucējumi:
- hroniski aizcietējumi vai biežas caurejas, īpaši gados veciem cilvēkiem
- vēdera izeja ar asins piejaukumu
- pastāvīga vēdera pūšanās
- sāpes vēdera dobuma lejasdaļā, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēti resnās zarnas vēža gadījumi
- Lai diagnosticētu:
- hemoroīdus
- polipus
- resnās zarnas slimības, kā arī ļaundabīgo audzēju attīstību
- Lai izvērtētu riska faktorus zarnu audzēju attīstībai u. c.
Kā notiek izmeklējums
Izmeklējumu veic caur anālo atveri. Kolonoskopijai izmanto optisku ierīci – lokanu caurulīti, kurai galā ir gaismas avots un kamera, kas ļauj monitorā detalizēti apskatīt resnās zarnas gļotādu. Ja nepieciešams papildus izvērtēt kādu konkrētu vietu, attēlu var vairākkārt palielināt līdz pat šūnu līmenim.
Kolonoskopiju rekomendē
Ikvienam pēc 50 gadu vecuma vajadzētu veikt kolonoskopiju – resnās un taisnās zarnas izmeklēšanu –, lai jebkuras patoloģiskas izmaiņas atklātu agrīnā stadijā.
Medicīnas centrā ARS apakšējās endoskopijas (kolonoskopijas) izmeklējumus veic pieredzējuši gastroenterologi endoskopisti.
Sagatavošanās kolonoskopijas izmeklējumam
- Jo tīrāka zarna, jo kvalitatīvāka ir diagnostika. Nav nozīmes veikt procedūru, ja zarnas nav tīras.
- Iepriekšējā dienā pirms kolonoskopijas izmeklējuma drīkst ēst tikai vieglas brokastis, pēc tam jāievēro gavēšana un jādzer speciāls šķidrums zarnu tīrīšanai. Neierobežotā daudzumā drīkst dzert tēju un minerālūdeni bez gāzes.
- Aptiekā jāiegādājas zarnu tīrīšanas līdzeklis Fortrans (tajā ietilpst 4 medikamenta paciņas) vai preparāts Cololyt pudelēs. Medikamenti jālieto, rūpīgi sekojot instrukcijai!
- Pirms kolonoskopijas izmeklējuma uzsākšanas tualetē pēdējo reizi nepieciešams iztukšot zarnas.
- Kolonoskopijas dienā drīkst lietot tos medikamentus, kas jālieto regulāri, piemēram, medikamenti asinsspiediena mazināšanai.
Noderīga informācija
Kolonoskopijas laikā var veikt arī dažādas diagnostiskas un ārstnieciskas manipulācijas, piemēram, paņemt gļotādas paraugus analīzēm, veikt polipektomiju – likvidēt polipus (līdz 4 mm), apturēt asiņošanu u. c.
Ja pacienta sagatavošanās izmeklējumam nav bijusi pietiekama, piem., saglabājas barības atliekas vai sekrēti, to ir iespējams noskalot endoskopijas laikā ar speciāla skalošanas sūkņa palīdzību, caur endoskopā ierīkotu papildu skalošanas kanālu.
Ar kolonoskopijas metodi var diagnosticēt
- Iekaisīgas zarnu slimības (piemēram, Krona slimību, čūlaino kolītu u.c.)
- Divertikulus (zarnu paplašinājumus)
- Polipus
- Audzējus u. c. zarnu gļotādas patoloģijas
Ierobežojumi kolonoskopijas veikšanai – slikta zarnu sagatavotība, striktūras, izteiktas adhēzijas (saaugumi).
Kas jāzina par sedāciju (narkozi)
Nereti endoskopijas procedūras bez sedācijas mēdz būt nepatīkamas, dažreiz sāpīgas. Lai to novērstu un izmeklējumu būtu iespējams veikt pilnvērtīgi un precīzi, procedūru rekomendē veikt sedācijā (narkozē). Dažkārt bez sedācijas endoskopijas procedūras vispār nav iespējams veikt, jo īpaši, ja ir veiktas vēdera dobuma operācijas. Sedācijai tiek izmantoti dažādi intravenozi ievadāmi medikamenti, kas nodrošina pretsāpju un miega efektu. Tas nozīmē, ka manipulācijas laikā pacients guļ un pamostas tad, kad izmeklējums ir pabeigts. Par pacienta drošību anestēzijas laikā rūpējas ārsts anesteziologs, kas vēro sirdsdarbību, asinsspiedienu, elpošanu un skābekļa daudzumu asinīs.
Pacientu ievērībai
Dienā, kad veikta sedācija, pacients nedrīkst vadīt automašīnu! Vēlams, lai pacients pēc procedūras uz mājām varētu doties kāda pavadībā.
Saistītie speciālisti
