Ceļa locītavas priekšējās krusteniskās saites atjaunošana izmantojot divkūlīšu metodi
Cilvēkiem ar paaugstinātu fiziskās aktivitātes līmeni priekšējās saites rekonstrukcijai Eiropā galvenokārt izmanto divkūlīšu metodi, jo tā anatomiski precīzāk atjauno saiti, tās funkciju – ceļa locītavas stabilitāti.
Prognozes nākotnei
Priekšējā krusteniskā saite ir viens no ceļa locītavas pasīvajiem stabilizatoriem. Tās iztrūkums veicina postraumatiskas artrozes veidošanos un ir tiešais tās cēlonis. Fiziski aktīviem cilvēkiem, saites trūkums ierobežo dzīves kvalitāti, tāpēc to nepieciešams rekonstruēt. Šobrīd Eiropas ārsti dod priekšroku divkūlīšu metodei. Tā gan ir sarežģītāka nekā līdz šim izmantotā krusteniskās saites atjaunošanas metode, bet nodrošina labāku rezultātu.
Anatomiskā skatījumā
Priekšējo krustenisko saiti veido divi kūlīši. Ir izpētīts, ka saite nav viens apaļš kūlītis, bet gan kā plāksnīte, kas ir telpiski saliekta un savērpta. Divas savstarpēji savērptas un saliektas plāksnītes daudz precīzāk tuvinās īstajai saitei, nekā viena apaļa, ja ņem vērā, ka anatomiski tā ir diezgan plata. Izmantojot tikai vienu kūlīti, iespējams tikai daļēji atjaunot priekšējo stabilitāti. Rotācijas stabilitāti nodrošina aizmugurējais (ārējais) kūlītis. Tāpēc divu kūlīšu transplantāts ir daudz tuvāk saites anatomiskajai uzbūvei.
Metodes plusi un mīnusi
Plusi:
- anatomiski tuvāka un precīzāka.
Mīnusi:
- salīdzinot ar vienkūlīša metodi, tā ir dārgāka, jo ir ilgāks operācijas laiks, un nepieciešams divreiz vairāk cīpslas fiksējošu elementu.
Zināšanai:
- ir dažādas saites fiksācijas metodes, kas tiek pielāgotas pacientam, lai operācija būtu ātrāka, efektīvāka, un mazāk traumējoša.
Individuāla pieeja
Lai izprastu jaunās saišu rekonstrukcijas metodi, to varētu salīdzināt ar mašīnām. Ir cilvēki, kuri brauc tikai ar mersedesu, bet ir tādi, kuri brauc ar opeli apgalvo, ka tā ir ideāla mašīna. Saišu rekonstrukcijā ir tas pats– nav vienas standarta metodes, tās ir vairākas un tiek pielāgotas pacienta vajadzībām individuāli. To nosaka atkarībā no pacienta svara, auguma un anatomiskajām īpatnībām. Tomēr tā vienmēr ir pacienta izvēle,– dot priekšroku jaunākai mūsdienīgākai metodei vai uzticēties tradicionālajam paņēmienam, jo jebkura operācija vienmēr ir saistīta ar dažādiem riska faktoriem.
Operācijas norise
Operāciju veic dienas stacionārā. Atsāpināšanai izmanto spinālo anestēziju. Ceļa locītavu vaļā never, visu veic endoskopiski – caur diviem maziem caurumiņiem celī ievada optiskos un ķirurģiskos instrumentus un operācijas norisei vairākkārtējā palielinājumā seko līdzi datora monitora ekrānā. Trūkstošo saiti uztaisa no jauna. Transplantātam ņem audus no paša pacienta organisma – no kājas augšstilba drēbnieka un puscīpslainā muskuļa, kas nerada nekādu apdraudējumu turpmākajai dzīves kvalitātei. Saiti nofiksē vajadzīgajā vietā. Operācija ilgst apmēram stundu, pusotru.
Pēc operācijas
Pacients paliek stacionārā mediķu uzraudzībā līdz nākamās dienas rītam. Uz ceļa locītavas tiek uzlikts fiksators, lai pasargātu to no nejaušām traumām un pacients ar kruķiem var doties mājup. Atbalstīties uz kājas nav vēlams, lai izvairītos no hematomas – asins izplūduma un asiņošanas. Pirmās dienas sāpju un iekaisuma mazināšanai lieto pretsāpju un pretiekaisuma medikamentus un lokālas aukstuma aplikācijas.10 dienas līdz diegu noņemšanai ieteicams ieturēt saudzīgu miera režīmu.
Rehabilitācijas periods
Ja pacients pirms operācijas pie fizioterapeita ir sagatavojies pēcoperācijas periodam, lai nezaudētu muskuļu apjomu, viņš var veikt ieteiktos vingrojumus jau pēc vienas nedēļas. Aktīvu rehabilitāciju var uzsākt 4 nedēļas pēc operācijas. To veic pēc vispārpieņemtas shēmas, vienīgā atšķirība ir kustību grādu ierobežojums līdz noteiktam brīdim. Uzsākot rehabilitāciju, vienas nedēļas laikā novērš pēcoperācijas kontraktūru – kustību ierobežojumu un vēl pēc nedēļas – 6 nedēļas pēc operācijas– var pārvietoties brīvi bez klibošanas un atgriezties birojā. Pilna rehabilitācija ilgst 6– 12 mēnešus, lai sasniegtu agrāko līmeni, kāds tas bija pirms traumas.
