Žultsakmeņu slimība – simptomi, riski un mūsdienīgas ārstēšanas iespējas

Žultsakmeņu slimība – bieži sastopama, bet nenovērtēta gremošanas sistēmas saslimšana

Žultsakmeņu slimība ir viena no izplatītākajām gremošanas sistēmas saslimšanām, kas skar aptuveni 15% pasaules iedzīvotāju. Par to, kā žultsakmeņi veidojas, kādi simptomi liecina par problēmu un kādas ir mūsdienīgas ārstēšanas iespējas, skaidro ARS Slimnīcas Ķirurģijas bloka vadītājs, ķirurgs Dr. med. Jānis Pāvulāns.

Kas ir žultsakmeņi un kā tie veidojas?

Žultsakmeņi ir cieti veidojumi, kas rodas žultspūslī, kad mainās žults sastāvs un tajā esošās vielas sāk kristalizēties. Laika gaitā kristāli var izveidot dažāda izmēra akmeņus. Tā ir bieži sastopama problēma, īpaši ķirurģiskajā praksē.

Vai dzīvesveids un uzturs ietekmē žultsakmeņu veidošanos?

Jā, dzīvesveidam un uzturam ir nozīme. Mazkustīgums, liekais svars, vielmaiņas traucējumi un noteikti uztura paradumi, piemēram, pārāk treknas un šķiedrvielām nabadzīgas maltītes, neregulāras ēdienreizes vai badošanās, var veicināt žults sastāva izmaiņas. Īpaši būtisks riska faktors ir arī straujš svara zudums, jo tas var ietekmēt žults cirkulāciju un sastāvu. Paaugstināts risks tiek novērots arī cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma. Tas gan nenozīmē, ka žultsakmeņi rodas tikai neveselīga dzīvesveida dēļ. Svarīga loma ir arī ģenētikai un individuālām organisma īpatnībām.

Kādi simptomi visbiežāk liecina par žultsakmeņiem?

• sāpes labajā paribē vai vēdera augšdaļā, īpaši pēc treknām maltītēm;
• sāpes var izstarot uz plecu, muguru vai starp lāpstiņām;
• slikta dūša, vemšana, rūgtuma sajūta mutē.

Sīki akmeņi var migrēt žultsvados, izraisot žultsvadu sāpes, kas bieži jūtamas mugurā – tāpēc tās reizēm kļūdaini tiek saistītas ar neiroloģiskām problēmām.

Kuros gadījumos ar žultsakmeņu simptomiem nevajadzētu gaidīt?

Ja sākas žultsakmeņu lēkme un tā spontāni nepāriet, tad vajadzētu vērsties neatliekamajā palīdzībā. Savukārt, ja šī lēkme pāriet, tik un tā jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai veiktu papildu izmeklējumus. Gadījumos, kad ir veikta sonogrāfija, kurā jau konstatēti žultsakmeņi, nepieciešama ķirurga konsultācija, lai lemtu par operatīvu terapiju.

Kā ārstē žultsakmeņu slimību?

Mūsdienās zelta standarta ārstēšanas metode simptomātiskas žultsakmeņu slimības gadījumā ir operācija jeb laparoskopiska holecistektomija. Tā ir mazinvazīva operācija, kas tiek veikta caur četriem nelieliem griezieniem. Operācijas laikā tiek izņemts žultspūslis kopā ar visiem tajā esošajiem akmeņiem. Laparoskopiska holecistektomija ir viena no biežāk veiktajām ķirurģiskajām operācijām – Latvijā ik gadu tiek veiktas aptuveni 4000 šādas operācijas. ARS Slimnīcā šīs operācijas veic pieredzējuši ķirurgi ar plašu pieredzi mazinvazīvajā ķirurģijā, palīdzot samazināt hospitalizācijas ilgumu, pēcoperācijas sāpes un veicinot ātrāku pacienta atgriešanos ikdienas gaitās.

Kādas ir laparoskopiskas operācijas priekšrocības?

Tā ir saudzējošāka metode, salīdzinot ar plašu vaļēju operāciju, jo tiek veikti tikai nelieli griezieni. Pacientam parasti ir mazākas pēcoperācijas sāpes, īsāks hospitalizācijas laiks un ātrāka atveseļošanās. Svarīgs ir arī kosmētiskais rezultāts, jo pēc operācijas paliek tikai nelielas rētas. Pastāv mazāks risks komplikācijām, ko var izraisīt žultsakmeņu slimība, tai skaitā aizkuņģa dziedzera iekaisumu un žultsvada nosprostojumu. Turklāt pēc operācijas pacients var salīdzinoši ātri atgriezties ikdienas dzīvē, darbā un ikdienas aktivitātēs.

Runājot par operācijas norisi, ARS Slimnīcā pacients no rīta tiek uzņemts dienas stacionārā, un jau aptuveni stundu pēc operācijas pacients var celties kājās un staigāt pa palātu, bet pēc 3–4 stundām doties mājās. Tajā pašā dienā iespējams atsākt vieglas ikdienas aktivitātes, staigāšanu un kustības pa mājām.

ARS Slimnīca
Jāņa Asara iela 3, Rīga
Tālr. 67201007