Piesakies vizītei: + 371 67 201 007 vai elektroniski aaa Seko ARS

Tirpst un sāp rokas – karpālā kanāla sindroms

Roku tirpšanu un sāpes var izraisīt kompresijas neiropātija. Ja ir nospiests nervs, to ilgstoši neārstējot, ir jāmokās sāpēs, bet nerva bojājums var izraisīt rokas paralīzi, darbspēju zudumu un invaliditāti.

Skaidro Medicīnas centra ARS neiroķirurgs Dr. med. Jānis Šlēziņš

Kāpēc tirpst un sāp rokas?

Roku tirpšanai un sāpēm ir daudz dažādu iemeslu, tāpēc vispirms ir nepieciešama rūpīga izmeklēšana. Izplatītākais tirpšanas sajūtu iemesls ir kompresijas neiropātija jeb nerva saspiedums. Ir vairāk nekā 20 kompresijas neiropātiju veidu, bet divas biežākās saslimšanas šajā slimību grupā ir karpālā un kubitālā kanāla sindroms.

Kāpēc to sauc par kanāla sindromu?

Kompresijas neiropātija izsaka slimības būtību – ir nospiests nervs. Parasti tas savā ceļā tiek nospiests ķermeņa visšaurākajās vietās, ko dēvē par kanāliem. Nervs tiek nospiests karpālajā kanālā – plaukstas pamatnē vai kubitālajā kanālā – šaurā kanālā elkoņa apvidū. Karpālā kanāla sindroms ir izplatīts daudz biežāk nekā kubitālā kanāla sindroms.

Kas izraisa karpālā kanāla sindromu?

Nerva nospieduma biežākais iemesls ir smags, vienveidīgs roku darbs. Šī slimība biežāk mēdz būt cilvēkiem, kuri ikdienā pārslogo rokas un pirkstus, veicot vienas un tās pašas kustības, strādā ar paceltām rokām vai arī tur rokas saspringtā pozā. Turklāt biežāk tas mēdz būt cilvēkiem ar vielmaiņas un hormonālā līdzsvara traucējumiem, cukura diabēta slimniekiem, ar pavājinātu vairogdziedzera funkciju, reimatoīdo artrītu.

Kam biežāk mēdz būt karpālā kanāla sindroms?

Vēsturiski karpālā kanāla sindromu dēvēja par slaucēju slimību, jo tā visbiežāk mēdza būt sievietēm, kuras visu mūžu slauca govis ar rokām. Mūsdienās darbs ir kļuvis vieglāks, smago roku darbu ir aizstājušas jaunās tehnoloģijas, datori un modernas iekārtas, tomēr šīs slimības izplatība nemazinās. Karpālā kanāla sindroms mūsdienās ir tipiska datora speciālistu kaite, šī slimība biežāk mēdz būt noliktavu un biroju darbiniekiem, tiem, kuri daudz strādā pie datora vai konveijera, skolotājiem,  frizieriem, zobārstiem, elektriķiem, dārzniekiem, laukstrādniekiem, arī tiem, kuri daudz nodarbojas ar rokdarbiem u.tml. Tomēr no saslimšanas nav pasargāti cilvēki, kuri ikdienā rokas īpaši nepārslogo. Sievietēm karpālā kanāla sindroms ir izplatīts četras reizes biežāk nekā vīriešiem. 

Kādi ir pirmie simptomi?

Vispirms sāk tirpt pirksti, sāp plaukstas, īpaši naktīs. Tirpšana un sāpes progresē un drīz vien pirksti no rītiem ir pietūkuši un nejutīgi. Pakāpeniski attīstās kustību traucējumi plaukstā. Ilgstoši neārstēts nervu nospiedums radikāli pasliktina dzīves kvalitāti – pirkstu jušanas traucējumi kļūst aizvien izteiktāki, ar laiku izdilst plaukstas muskuļi un plauksta zaudē spēku. Cilvēks vairs nespēj satvert un noturēt sīkus priekšmetus un nespēj veikt pat vienkāršus ikdienas darbus.

Varbūt sāpīgo roku var izvingrināt?

Roku vingrināšana šai slimībai nelīdz, jo slimība rodas no kustību pārmērībām, no pārāk lielas slodzes. Papildu kustības vai vingrojumi rada vēl lielāku slodzi.

Kurā brīdī meklēt ārsta palīdzību?

Ja kaut kas mazliet notirpst vai pasāp, bieži vien lielākā daļa problēmu ātri vien pāriet pašas no sevis vai pēc pretsāpju medikamentu lietošanas. Pie ārsta jānāk, kad sūdzības kļūst pastāvīgas un nepāriet 2–3 nedēļu laikā. Ir svarīgi noskaidrot sūdzību iemeslu, ja nepieciešams, veikt dažādus izmeklējumus, lai pieņemtu lēmumu par piemērotāko ārstēšanas taktiku – nogaidīt vai ārstēt. Labā ziņa visiem pacientiem – ja slimība ir traucējoša un rada problēmas, nevajag pārlieku satraukties, jo šī slimība ir diezgan labi ārstējama.

Vieglas kompresijas neiropātijas gadījumā, ja simptomi ir tikko sākušies, parasti rekomendē slimo roku vairāk saudzēt un nenoslogot. Ne vienmēr tas ir iespējams, jo ir jāatsakās no ierastā dzīves un darba ritma. Tomēr ārstu arsenālā ir dažādi veidi, kā palīdzēt. Ir dažādas metodes un līdzekļi, kā mazināt sāpīgos simptomus, tomēr ir jāsaprot, ka operācija ir vienīgais veids, kā šo slimību pilnībā izārstēt, jo viss pārējais ir tikai simptomu mazināšana. Blokādes, medikamenti, ortozes – tas viss atvieglo pašreizējo stāvokli, bet ilgtermiņā slimību var novērst tikai operācija. Tā palīdz tikt vaļā no šīs slimības un pilnībā aizmirst tās radīto diskomfortu. 90 % pacientu izdodas pilnībā izārstēt slimību un/vai panākt ievērojamu uzlabošanos.

Kādi izmeklējumi ir nepieciešami?

Lai noteiktu tirpšanas iemeslu un uzsāktu atbilstošu ārstēšanu, ir jādodas pie neiroķirurga. Lai izvēlētos piemērotāko ārstēšanas metodi, kas mazina spiedienu uz nervu un veicina bojāto šķiedru atjaunošanos, vispirms ir jāprecizē nerva bojājuma vieta un pakāpe. Diagnostika ir būtiska, jo no tās atkarīga ārstēšana, kas katrā gadījumā atšķiras. Vispirms neiroķirurgs vizuāli un manuāli novērtē rokas stāvokli, tad pats svarīgākais izmeklējums ir neirogrāfija, kas palīdz noteikt nerva šķiedru bojājumu, tā raksturu un līmeni. Dažkārt veic arī ultrasonogrāfiju, ja nerva apvidū ir kaut kas aizdomīgs, piemēram, palielināta locītavas somiņa vai ir kāds cits neskaidrs veidojums un ir nepieciešama papildus informācija par izmaiņām nervam blakus esošajos audos – cīpslās, locītavā un kaulos. Ja ir aizdomas, ka roku tirpšanu un sāpes izraisa kāda cita slimība, diagnozes precizēšanai var izmantot arī rentgenu, elektromiogrāfiju, datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi, laboratorās analīzes u.c.

Kā ārstē kompresijas neiropātijas?

Lai samazinātu vai pilnībā likvidētu nerva saspiedumu, Medicīnas centra ARS ārstu rīcībā ir dažādas metodes un palīglīdzekļi, kas palīdz uz laiku/ vai pilnībā novērst nepatīkamās sajūtas un atvieglot sāpīgo stāvokli. Atkarībā no nerva bojājuma pakāpes ir vairākas iespējas. Vieglākos gadījumos izmanto medikamentozu terapiju ar lokālām injekcijām. Tam izmanto gan pretiekaisuma līdzekļus, gan steroīdu injekcijas jeb blokādi. Dažkārt uz kādu laiku palīdz fizikālā terapija – ultraskaņa ar ārstniecisku ziedi, magnētterapija, elektroforēze un citas procedūras, kas mazina plaukstā tūsku, tā atbrīvojot saspiesto nervu. Naktīs noderīgas ir speciālas ortozes, kas tur roku pareizā stāvoklī un mazina sāpes. Tomēr visas šīs metodes rada īslaicīgu efektu. Lai atbrīvotu saspiesto nervu, ir jāveic operācija. Tā sniedz rezultātu ilgtermiņā – iespēju atkal normāli strādāt un izgulēties.  

Sekojot līdzi jaunākajām pasaules tendencēm neiroķirurģijā, Medicīnas centrs ARS piedāvā aizvien saudzīgākas metodes  kompresijas neiropātiju ārstēšanā, aizstājot tradicionālās ķirurģijas metodes ar mūsdienīgu endoskopiju. Tas būtiski paātrina atveseļošanos un atjauno dzīves kvalitāti.

Kā notiek operācija?

Endoskopisko operāciju veic, izmantojot lokālo anestēziju, ARS dienas stacionārā. Nerva atbrīvošanai izmanto vai nu tradicionālo ķirurģisko metodi vai jaunāko un daudz mazāk traumatisko endoskopisko metodi. Pacients jau tajā pašā dienā tūdaļ pēc operācijas var doties mājās. Ja veic tradicionālo ķirurģisko operāciju, plaukstas pamatnē (vai elkoņa locītavas iekšējā virsmā) veic nelielu griezienu ādā, atver kanālu un atbrīvo nervu no nospieduma. Pēc operācijas vienu mēnesi jāievēro saudzējošs režīms. Ievērojami saudzīgāka pacientam ir endoskopiskā metode – caur nelielu griezienu ādā karpālajā (vai kubitālajā) kanālā ievada miniatūru endoskopu – videokameru un mikroskopiskus ķirurģiskos instrumentus, kas palīdz atbrīvot nospiesto nervu. Tā tiek saudzēti apkārtējie audi, nodrošinot mazāk sāpju pēcoperācijas periodā, ātrāku atveseļošanos un darbspēju atjaunošanos, kā arī minimālu kosmētisko defektu. Būtiska šīs metodes priekšrocība ir vienkāršā brūces aprūpe, kas īpaši ir svarīgi pacientiem ar apgrūtinātu brūču dzīšanu – cukura diabēta, asinsvadu u.c. slimniekiem. Pēc endoskopiskās operācijas rehabilitācijas periods ir daudz vienkāršāks un īsāks.

Medicīnas centrs ARS
Skolas iela 5, Rīga
Tālr. 67 201 007
www.ars-med.lv